Voiceks Voiska
Ska mūzikas pionieri un karognesēji Latvijā.
Grupas aizsākumi meklējami vēl deviņdesmito gadu sākumā, kad Juris Mežeckis jeb Jourelis, šad un tad uz akustiskās ģitāras uzspēlēja kādu savu dziesmu, reizēm pieaicinot talkā kādu draugu, visbiežāk Shine On dalībniekus Juris Alksni (pēc tam vairāk pazīstamu kā grupas Sirke līderis) un Uldi Gedru (pēc tam visi trīs arī kļuva par grupas Baložu Pilni Pagalmi dalībniekiem). Projekts ieguva nosaukumu Voiceks un deviņdesmito vidū bija iecienīts dažādu pasākumu viesis. Šādā sastāvā grupa darbojas līdz 1998. gadam, šajā laikā ierakstot un izdodot arī 18 dziesmu kaseti „…uz elli var iet arī bez kurpēm…”, kas ierakstīts izmantojot tikai akustiskos instrumentus. Visai bieži mainās arī viesmākslinieku sastāvs – piemēram, kādu brīdi grupā basu spēlēja Edgars Šubrovskis, pašlaik grupas Hospitāļu Iela līderis.
Ap šo laiku grupu Kartāga, Satellites un Sirke veterāns Uldis Zariņš pierunā Joureli, ka grupai nepieciešams spēlēt ska mūziku, un aizgājušā Jura Alkšņa vietā sāk spēlēt basģitāru. Kompānijai pievienojas arī bijušais Kartāgas basģitārists Uldis Kairis, nomainot savu ampluā uz soloģitāras spēli. Taču kas gan ir ska grupa bez pūšaminstrumentiem – tāpēc neilgi pēc tam pievienojas arī trombonists Jānis Rokjāns jeb Čornijs. Kopš tā laika grupa spēlē tikai un vienīgi ska mūziku, pie viena arī nomainot nosaukumu uz Voiceks Voiska. Arī šajā laikā neiztiek bez sastāva maiņām – aizejot Zariņam grupā spēlē virkne basģitāristu, ilgstošākie no kuriem ir Vonosonoloppus dalībnieks Klusais un trimdas latvietis Zintars Beldavs, ar kuru kopā arī ierakstīts grupas debijas albums „Konvojs”. Zariņš gan grupā vēlāk atgriežas jau bundzinieka kvalitātē, nomainot grupas veterānu Uldi Gedru. Pēdējās sastāva rokādēs grupai ir pievienojies Pest of a Child basģitārists Raivis Žukovskis, saksofonists Pēteris Rozentāls un trompetists Jānis Novicāns.
MAZIE STĀSTIŅI “Voiceks Voiska” STILĀ
20. jūlijā radio NABA studijā viesojas Jourelis un Renarts no grupas “Voiceks Voiska”. ĪSTENI VETERĀNI
Vasara rit pilnā sparā un, tuvojoties vislabdabīgāk noskaņotajam festivālam, uz sarunu aicinājām arī grupu “Voiceks Voiska”. Sev par lielu lepnumu un prieku puiši atceras, ka ir spēlējuši visos trīs LABADABA festivālos, tādēļ var sevi dēvēt par īsteniem veterāniem. Turklāt viņi vienlīdz aktīvi darbojas abās skatuves pusēs, gan spēlējot paši, gan klausoties kolēģu spēlēto: “Mēs klausīsimies pilnīgi visus, tāpēc pārsteidziet mūs!”, sarunas laikā tiek jokots. Atbildot uz jautājumu, kā “Voiceks Voiska” paši iecerējuši pārsteigt klausītājus, Jourelis pastāsta par plāniem nedaudz paplašināt grupas sastāvu un būt uz skatuves lielākā skaitā: “Nav pat nozīme skaitā, bet vēlmē padarīt visu interesantāku ar aranžējumu, piedāvāt pāris vecajām dziesmām jaunu skanējumu. Grupai kļūstot vecākai, ir divi ceļi – spēlēt džezu un jocīgi kustēties ar jocīgām sejas grimasēm, it kā mūziķis ošņātu ko nepatīkamu; vai nu arī otra iespēja – pieņemt daudz karsējmeiteņu, kuras dinamiski kustētos priekšā skatuvei ar akrobātikas elementiem. Der arī sprādzieni, cirka elementi un melna cūka, kas lec cauri degošam rinķim”. Tiesa, tās ir tikai nākotnes ieceres un vēl šajā reizē ne dzīvnieki, ne karsējmeitenes koncertā neuzstāsies. SOLI PIRMS CIRKA, SOLI AIZ DŽEZA
“Voiceks Voiska” katru gadu arī izbauda visu, ko vien festivāls piedāvā: “Festivāls ir tā radīts, ka var ņemt līdzi ģimenes un draugus, tur visiem ir ko darīt. Arī mēs šogad brauksim kopā ar ģimenēm. Ābeļdārza šarms jau vien ir ko vērts.” No viesmāksliniekiem grupas dalībnieki pavisam noteikti vēlas dzirdēt projektus “St. Petersburg ska-jazz review”, kuri Latvijā uzstāsies pirmo reizi, un “Markscheider Kunst”, ar kuriem “Voiceks Voiska” sensen ir spēlējis kopā vienā pasākumā: “Abi kolektīvi pēc būtības ir pūtēju kopprojekts un mums patīk tie cilvēki, kas tur spēlē.” Festivālam LABADABA “Voiceks Voiska” sola mazus stāstiņus savā stilā. Papildus tam Renarts iesaka uz festivālu izbraukt laicīgi, lai var paspēt uzcelt telti un pievērsties mūzikai, tai skaitā “Voiceks Voiska” muzikālajam priekšnesumam, kas būšot vēl soli pirms cirka, bet nedaudz aiz džeza. Ko vēl nedrīkst aizmirst? Telti, zobubirsti, lidojošo šķīvīti un izslēgt mobilos telefonus!
20. jūlijā radio NABA studijā viesojas Jourelis un Renarts no grupas “Voiceks Voiska”. ĪSTENI VETERĀNI
Vasara rit pilnā sparā un, tuvojoties vislabdabīgāk noskaņotajam festivālam, uz sarunu aicinājām arī grupu “Voiceks Voiska”. Sev par lielu lepnumu un prieku puiši atceras, ka ir spēlējuši visos trīs LABADABA festivālos, tādēļ var sevi dēvēt par īsteniem veterāniem. Turklāt viņi vienlīdz aktīvi darbojas abās skatuves pusēs, gan spēlējot paši, gan klausoties kolēģu spēlēto: “Mēs klausīsimies pilnīgi visus, tāpēc pārsteidziet mūs!”, sarunas laikā tiek jokots. Atbildot uz jautājumu, kā “Voiceks Voiska” paši iecerējuši pārsteigt klausītājus, Jourelis pastāsta par plāniem nedaudz paplašināt grupas sastāvu un būt uz skatuves lielākā skaitā: “Nav pat nozīme skaitā, bet vēlmē padarīt visu interesantāku ar aranžējumu, piedāvāt pāris vecajām dziesmām jaunu skanējumu. Grupai kļūstot vecākai, ir divi ceļi – spēlēt džezu un jocīgi kustēties ar jocīgām sejas grimasēm, it kā mūziķis ošņātu ko nepatīkamu; vai nu arī otra iespēja – pieņemt daudz karsējmeiteņu, kuras dinamiski kustētos priekšā skatuvei ar akrobātikas elementiem. Der arī sprādzieni, cirka elementi un melna cūka, kas lec cauri degošam rinķim”. Tiesa, tās ir tikai nākotnes ieceres un vēl šajā reizē ne dzīvnieki, ne karsējmeitenes koncertā neuzstāsies. SOLI PIRMS CIRKA, SOLI AIZ DŽEZA
“Voiceks Voiska” katru gadu arī izbauda visu, ko vien festivāls piedāvā: “Festivāls ir tā radīts, ka var ņemt līdzi ģimenes un draugus, tur visiem ir ko darīt. Arī mēs šogad brauksim kopā ar ģimenēm. Ābeļdārza šarms jau vien ir ko vērts.” No viesmāksliniekiem grupas dalībnieki pavisam noteikti vēlas dzirdēt projektus “St. Petersburg ska-jazz review”, kuri Latvijā uzstāsies pirmo reizi, un “Markscheider Kunst”, ar kuriem “Voiceks Voiska” sensen ir spēlējis kopā vienā pasākumā: “Abi kolektīvi pēc būtības ir pūtēju kopprojekts un mums patīk tie cilvēki, kas tur spēlē.” Festivālam LABADABA “Voiceks Voiska” sola mazus stāstiņus savā stilā. Papildus tam Renarts iesaka uz festivālu izbraukt laicīgi, lai var paspēt uzcelt telti un pievērsties mūzikai, tai skaitā “Voiceks Voiska” muzikālajam priekšnesumam, kas būšot vēl soli pirms cirka, bet nedaudz aiz džeza. Ko vēl nedrīkst aizmirst? Telti, zobubirsti, lidojošo šķīvīti un izslēgt mobilos telefonus!