pieteikties Vadības un uzņēmējdarbības mācību centrā, Aspazijas bulvārī 5, līdz 25. janvārim.
Rīt, 15. janvārī, plkst. 18.00 radio NABA ēterā raidījumā "Zinātnes vārdā" viesosies jaunās antropoloģes, LU Humanitāro zinātņu fakultātes pasniedzējas, pētnieces Ieva Raubiško un Agnese Cimdiņa. Abas Latvijā ir strādājušas Eiropas Sociālā Fonda projektā "Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes - Latvijas lauku iedzīvotāju attīstības stratēģijas un kultūrvides pārmaiņas" un raidījumā stāstīs par studijām ārvalstīs un lauku dzīves pētījumiem Latvijā.
Ulmaņlaika varietē restorāns - tā ir vīzija, ko jau vairākus mēnešus Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Biznesa inkubatorā cenšas realizēt divas mērķtiecīgas LU vēstures un politikas zinātnes studentes Agnija Ruhocka un Ilze Riekstiņa. Lai iekārtotu restorāna interjeru, meitenes aicina ziedot dažādus priekšmetus, kas raksturotu 20.gs.30.gadu Latviju. Ar Agniju un Ilzi var sazināties, rakstot e-pastu davinajumi@gmail.com vai zvanot 29670313. Ikviens ziedotājs tiks minēts uz īpašās restorāna goda sienas.
Austrālijā milzīgs nekontrolējams savvaļas ugunsgrēks nodarījis postījumus augsta līmeņa zinātniskajai observatorijai, kurā izvietotos teleskopus izmanto zinātnieki visā pasaulē. Postījumu apmēri pagaidām vēl nav zināmi. Pašlaik ugunsgrēks stiepjas jau aptuveni četru kilometru garumā. Lielu daļu Austrālijas jau kopš pagājušās nedēļas moka neizturams karstums, kas izraisījis simtiem ugunsgrēku, kuros nodegušas jau vairāk nekā 100 mājas.
Dienvidkorejas elektronikas uzņēmums Samsung Electronics pirmdien paziņoja, ka tas pasaulē pārdevis jau 100 miljonus <<Galaxy S>> sērijas viedtelefonu kopš pirmā modeļa nonākšanas tirgū 2010.gadā, tādējādi nostiprinot savu dominējošo pārsvaru pār ASV konkurentu Apple. Tirgus izpētes kompānija vēsta, ka <<Samsung>> 2012.gadā arī nostiprinājis savas pozīcijas kā pasaulē lielākais viedtelefonu ražotājs, kompānijas tirgus daļai pieaugot līdz 28%, salīdzinot ar <<Apple>> 20% tirgus daļu.
Microsoft vēlas patentēt jaunu tehnoloģiju un telefonus papildināt ar <<neuzkrītošo režīmu>>. Šajā režīmā paredzēts būtiski samazināt ekrāna spilgtumu un kontrastu, savukārt skaņa tiktu atslēgta vispār. Šī tehnoloģija lieti noderētu virknē gadījumu, bet vislabāk tās
priekšrocības noteikti varētu novērtēt pārpildītā, tumšā teātrī, kur pat gaisma un skaņa no viena vienīga telefona ir ārkārtīgi traucējoša.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā līdz 10. februārim aplūkojama leģendārās mākslinieku "Franču grupas" gleznotāja Jura Pudāna darbu izstāde "Lietu kārtība". Jura Pudāna personālizstādē būs eksponētas gleznas, kā arī vēsturiski dokumentālas detaļas. Pudāns mācījies Rīgas Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā un Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā. Viņa gleznieciskā metode laikabiedru un arī paša mākslinieka atmiņās tiek raksturota kā ļoti patstāvīga ceļa meklējumi.
Kultūras galvaspilsētas gadā Nacionālais mākslas muzejs būs slēgts, tā atzinusi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja vadītāja Māra Lāce. Lāce to sauc par ļoti sāpīgu jautājumu, taču arī piebilst, ka tas bijis skaidrs jau aptuveni divus gadus atpakaļ, jo katram darbam ir savs
grafiks, un rekostrukcijas, restaurācijas un arī jaunbūves darbi ir tādi, ko vairs nevar izdarīt tik īsā laikā. Pēc Lāces domām, iespēja līdz Kultūras galvaspilsētas gadam sakārtot Latvijas mākslas un kultūras celtnes ir palaista garām.
No 7. līdz 10. februārim Latvijas Nacionālā opera jau trešo reizi dosies viesizrādēs uz Maskavu, lai Lielajā teātrī četrus vakarus pēc kārtas izrādītu Pētera Čaikovska operu "Jevgeņijs Oņegins" un Gaetano Doniceti "Lucia di Lammermoor". Šoreiz LNO viesošanās šajā teātrī būs īpaša, jo pasaules skaistāko celtņu vidū ierindotā ēka pēc fundamentālās rekonstrukcijas atguvusi gan savu vēsturisko izskatu, gan aprīkota ar vismodernāko skatuves tehniku.
Šodien apaļu - 70 gadu jubileju atzīmē Latvijā dzimušais diriģents, šobrīd Bavārijas radio simfoniskā orķestra un Amsterdamas "Concertgebouw" mākslinieciskais vadītājs Mariss Jansons. Īsi pirms savas jubilejas, izcilais diriģents saņēmis vienu no pagodinošākajām mūzikas prēmijām - Ernsta fon Sīmensa balvu, kas kopš 1972. gada tiek piešķirta par izcilu ieguldījumu pasaules mūzikā. Mariss Jansons ir arī II šķiras Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris.