Taču iespējams viss norisinās pavisam citādāk – mikroautobusā un braucot mājās motora dūkoņas fonā kāds skaļi pārspriež visu savu dzīvi ar plastmasas klausuli, neslēpjot smalkākās detaļas, kuras pēc tam vēl ilgi nepamet pārējo pasažieru prātu. Kurā brīdī mēs paši kādam kļūstam par teātra izrādi, kur vien skatītājs nolemj – tā viņam ir komēdija vai drāma?