Bieži vien mākslīgais intelekts tiek uztverts kā par to stāsta Holivudas kino un zinātniskās fantastikas autori – roboti, kas iemācās pavairot sevi un saprot, ka viņiem cilvēki vairs nav vajadzīgi. Taču viss nav tik drūmi vai tik sarežģīti. Mūsdienās mākslīgais intelekts principā jau eksistē, tas ir mums visapkārt. Arī Google, ko mēs ikdienā lietojam, ir balstīta uz mākslīgā intelekta principiem. Mākslīgais intelekts ir atrodams dažādās rūpnīcās un medicīnas iestādēs, datorspēlēs un citviet.
Kāds datorzinātnes profesors ir teicis: "Dziļākajā būtībā tā ir mācība par mums pašiem. Tā ir zinību nozare, kas tiecas atdarināt dzīvību, tā cenšoties saprast, kā mēs paši darbojamies." Taču, kā paskaidroja RTU profesors Datorzinātnes un Informācijas tehnoloģijas fakultātes dekāns Jānis Grundspeņķis – vienotas definīcijas par to, kas ir mākslīgais intelekts - nav.
Izpratne, kas ir mākslīgais intelekts, laika gaitā mainījusies un turpinās mainīties. Kad 1956. gadā radās optiskais rakstzīmju atpazinējs, to uzskatīja par mākslīgo intelektu. Mūsdienās attīstītākas optisko rakstzīmju atpazinēju versijas ir katrā datorā un veic pareizrakstības un gramatikas kļūdu labošanu.
Kaut gan mākslīgais intelekts nespēj veikt pavisam vienkāršas darbības, piemēram, aiziet uz veikalu, prāta spēju ziņā tas jau ir pamanījies pārspēt cilvēku. Piemēram, pavisam nesen, 2011. gadā, dators Watson piedalījās ASV jautājumu-atbilžu šovā Jeopardy un sacentās ar diviem gudrākajiem dalībniekiem šova vēsturē. Jautājumus dators saņēma rakstītā veidā. Watson uzvarēja pārliecinoši, iegūstot 1 miljonu dolāru, visu ziedojot labdarībai.
Laikā kad datortehnika attīstās ļoti strauji ir nepieciešams veids, kā nošķirt mākslīgo intelektu no vienkāršas programmas, kas veic savu funkciju. Vienu šādu testu izveidoja, jau pieminētais mākslīgā intelekta izpētes pionieris – Alans Tūrings. Testa mērķis ir noskaidrot, vai mašīna konkrētā tēmā spēj ģenerēt atbildes, līdzvērtīgas tām kādas sniegtu cilvēks, kas ir zinošs konkrētajā jomā, un vai cilvēks, kas veic pārbaudi nespēj atšķirt, ka vienu atbildi sniegusi mašīnu un otru cilvēks.
Pat, ja tiktu radīta mašīna, kas spēj nolikt Turinga testu, diez vai to uzskatītu par mākslīgo intelektu, jo kā uzsvēra filozofs Artis Svece, daudz kas ir atkarīgs no katra cilvēka kultūras fona, piemēram, iespējams aziāts un eiropietis arī nespētu saprasties, jo kulturālie foni būtu pārāk atšķirīgi, taču tas nenozīmētu, ka kādam no tiem nav intelekta.
Pat, ja tiktu radīta mašīna, kas spēj nolikt Turinga testu, diez vai to uzskatītu par mākslīgo intelektu, jo kā uzsvēra filozofs Artis Svece, daudz kas ir atkarīgs no katra cilvēka kultūras fona, piemēram, iespējams aziāts un eiropietis arī nespētu saprasties, jo kulturālie foni būtu pārāk atšķirīgi, taču tas nenozīmētu, ka kādam no tiem nav intelekta.
