Atšķirīgu viedokļu respektēšana un paušana, muzikālā programma, kura dažus var mulsināt, jo līdzās skan izteikti dažādi skaņdarbi, sākot ar regeju, folku un beidzot ar metālu, tomēr fakts, ka radio Naba veidotie raidījumi un organizētie pasākumi joprojām ir iespēja satikties cilvēkiem ar daudzveidīgu skatījumu uz pasauli, ir viena no lietām, kas desmit gadu laikā arvien vairāk nostiprinājusies un padara šo radio unikālu. Tā visa pamatā, protams, ir cilvēki, kuri visu šo gadu laikā ir iesaistījušies radio darbā, kā raidījumu vadītāji, klausītāji, brīvprātīgie un atbalstītāji – tieši viņu pasaules skatījumu atšķirīgums ir radio darbības pamatā. Šoreiz neliels ieskats divu raidījumu vadītāju pārdomās.
Ilze Dimanta, LU Bioloģijas fakultātes doktorante, LU Cietvielu fizikas institūta Ūdeņraža enerģētikas materiālu laboratorijas inženiere. Ilze radio Naba ikdienā iesaistījās jau studiju laikā, kad aktīvi darbojās LU Studentu padomē. Šobrīd kopā ar Jāni Daugavieti, Sandri Mūriņu un Annu Platpīri vada raidījumu „Zinātnes vārdā”, kas klausītājus iepazīstina ar Latvijas zinātnieku pētījumiem, eksperimentiem un jaunatklājumiem.
„Mana pievienošanās Nabas kolektīvam notika 2007. gadā, kad studēju LU Bioloģijas fakultātes bakalauros un aktīvi līdzdarbojos LU Studentu padomē (LUSP), proti, tajā laikā vadīju LUSP Kultūras komisiju. Sākuma periods radio nenoliedzami bija jaunu izaicinājumu pilns. Nabā ir tik daudz raidījumu – katrai gaumei un interesēm un man ļoti simpatizē, ka tos vada entuziasti un attiecīgās nozares fani (neatkarīgi no tā, vai tas ir teātris, hip hops vai zinātne). Kad šogad Gēteborgā Eiropas Universitāšu sabiedrisko attiecību speciālistu un informācijas koordinatoru asociācijas (EUPRIO) rīkotajā starptautiskajā konferencē „Sociālais līgums starp universitātēm un sabiedrību” uzstājos ar referātu „Zinātne radio” un stāstīju ne tikai par mūsu raidījumu „Zinātnes vārdā”, bet arī par Nabu kopumā, es sapratu, ka lepojos ar šo radio un mani ir prieks būt mazai daļai no tā.”
Ingus Bērziņš, portāla Delfi.lv galvenais redaktors. No 2004. līdz 2005. gadam raidījumu „Jauns raidījums veciem cilvēkiem” un „Amēba” vadītājs (kopā ar Juri Šteinebrgu u.c.). Kopš 2009. gada kopā ar Kristapu Zālīti veido izglītojoši muzikālu raidījumu „Mūzu muzejs”, kurā tiek detalizēti aplūkoti dažādi iedvesmu avoti jeb mūzas, kas kalpojušas mūziķiem dziesmu, grupu un albumu nosaukumu, dziesmu tekstu radīšanai vai dzīves gājuma izvēlei.
„2009. gadā kopā ar manu labu draugu Kristapu Zālīti izdomājām, ka mums ir ko teikt saistībā ar rokmūziku. Pamazām nonācām pie koncepta, vērsāmies atkal pie Madara ar savu ideju un guvām atbalstu. Tā tapa raidījums „Mūzu muzejs”, par rokmūzikas kultūrvēsturisko kontekstu. Viss, ko mēs dzirdam, ir daudz citādāk un kvalitatīvāk baudāms, ja ir priekšzināšanas par to, kā mūzika sakņojas literatūrā, kino, tēlotājmākslā. Šajā ļoti demokrātiskajā iestādījumā – radio Naba – kopš 2009. gada maija mēs neesam izlaiduši nevienu otro pirmdienu, kad jāskan raidījumam. Lai cik tas patētiski neizklausītos, esot tik dziļi lielā informatīvo telpu apsaimniekojošajā komerciālā mehānismā, mums ir nepieciešama darbošanās pilnīgi pēc citiem principiem uzbūvētā informatīvās telpas segmentā. Ja „Mūzu muzejs” skanētu citā radio, nekas nemainītos, tur varbūt skanētu tā pati mūzika, tiktu teikts apmēram tas pats, bet tas būtu projekts šī vārda viskomerciālākajā nozīmē, kamēr Nabas gadījumā iespējams runāt par brīvību un man labpatīk domāt, cik tas ir unikāli, ka mums ir kaut kas tāds kā radio Naba.”
Vairāk lasiet decembra žurnālā „Alma Mater”! "Gaidot Nabas jubileju" 1. daļu lasiet šeit!
 radio Naba. Gaidot Nabas svētkus, turpinām publikāciju ciklu, kurā aicināsim dažādus radio dzīvē iesaistītus cilvēkus pastāstīt par saviem Nabas vēstures mirkļiem. Sniedzam nelielu ieskatu no gaidāmās publikācijas par radio Naba vēsturi LU žurnālā „Alma Mater”.){kind=link}