Par grupu Purple Negative spontāni uzzināju, kad pirms diviem gadiem redzēju vienu viņu reklāmu Instagram, tad uzreiz nodomāju, ka varētu būt interesanti. Kādu laiciņu vēlāk arī pieredzēju vienu Purple Negative koncertu Teātra Bārā, kas bija ļoti enerģisks. Kopš tās dienas skatos, kā grupa turpina augt un attīstīties. Dažkārt var dzirdēt, ka jaunajiem mūziķiem nav ne mazākās nojausmas, ko viņi dara savos pirmajos skaņdarbos. Beigu beigās saraksta neoriģinālas un klišejiskas dziesmas. Taču vēl joprojām esmu izbrīnīts, ka nekad tā neesmu domājis par Purple Negative. Manuprat, jaunai grupai kaut kas tāds ir retums.
Diemžēl, minialbuma Happy visvājakais elements ir dziesma Happy Once a Year. Tā vairāk izklausās kā B-side no minialbuma - SOAP, un īsti neiederas albuma tēlā, arī īpaši neizceļas. Happy Once a Year ir interesanti elementi, un tā nav slikti sarakstīta, taču paliek parējo dziesmu ēnā.
Holy Water sākumu klausoties, biju apmulsis, jo tā ļoti saka atgādināt grupas Pamirt skaņdarbu. Taču tad seko negaidīta pāreja uz ļoti bagātīgu elektriskās ģitāras partitūru. Tāda sajūta, it kā laimīgs grimtu ķīselī. Diemžēl tā visa dziesmas laimīgā ķīseļa enerģija kaut kā pazūd piedziedājumos, kas izklausās drusku noguruši. Holy Water ir ļoti aizraujoša dziesma, kas liek justies it kā esi filmā, kurā mūc no milicijas brigādes.
Halfway from Dystopia noteikti ir šī minialbuma visjaudīgākā dziesma. Ir skaļie un mierīgie brīži, taču dziesmas ritms pakāpeniski paaugstina vēlmi tikt pie tās kulminācijas. Vienīgi žēl, ka pirms kulminācijas ir pārlieku liels tāds zemo frekvenču sprādziens, kas to drusku sabojā. Ceru, ka ar laiku to vairs nedzirdēšu. Ironiski, bet mana mīļākā dziesmas daļa ir pašas beigas, kad viss paliek klusāks. Beigas ir izcils piemērs, kā izmantot fade-out.
Nevarēju iedomāties, ka Purple Negative varētu sarakstīt tik pasakainu un mierīgu dziesmu, kā Happy Starts. Laikam tāpēc nebiju happy pēc šī minialbuma noklausīšanās, jo dziesma Happy Starts atstāja tādu depressed starts.
Here is the Outro neuzskatu kā svarīgu un neatņemamu minialbuma Happy elementu, taču tas parāda, ka Purple Negative nebaidās eksperimentēt ar savu skaņu. Nekad nedomāju, ka tādā formātā dzirdēšu taustiņus Purple Negative dziesmā, un man patīk. Pazuda dziesmas Happy depresija, jo Here is the Outro iedeva motivāciju.
Kā gudrs cilvēks reiz teica: “nemaisi peļu s***s ar putraimiem”, vismaz tā es parasti skatos uz mūziķiem, kuri pārspīlē ar savas skaņas eksperimentēšanu, jo dažkārt beigās tiešām sanāk putra. To es nevaru teikt par Happy. Šis minialbums ir pierādījums, kā grupa attīstās. Prieks redzēt, ka Purple Negative nebaidās eksperimentēt ar visvisādiem jauniem elementiem, kas rada visu to klausīšanās pieredzi patīkamāku. Esmu pārliecināts, ka grupai Purple Negative būs spoža nākotne.
7 balles.
