Marta beigās saules gaismu un dzirdīgas ausis sasniedza Anglijas mūziķa Dunkana Pattersona otrais solo albums. Neparasts, nudien.
Nezinātājam šis vārds un uzvārds neizteiks praktiski neko. Iespējams, kādam agrākas ražas metālistam kaut kur prāta nostūrī būs kāda maza atmiņa, bet visticamāk diez vai.
Savukārt, priekšā pasakot, ka šis pats mūziķis ir bijis savulaik tik ļoti populārās grupas „Anathema” ilgāka laika basģitārists, vēl brītiņu pēc mazu gabaliņu kopā nogājis ar „Antimatter” Miku Mosu. Un pēc tam pazudis no aprites, jo kas gan meklē ko vairāk ārpus ierastās vides, kastes un spēļlistes. Pieminēšanas vērts arī cits Dunkana Pattersona projekts ION (2007. gada nogale).
Klusi, nemanāmi šogad piezagās albums, ko pamanīja sekotāji, bet pasaulē visa mediju uzmanība bija pievērsta pavisam kam citam. Saprotams. Dzīvojam jaunā pasaulē, kurai noteikumus vēl raksta vai domā. Vai labo.
Lo Fi gothic mūzikas opus, tik lakoniski piesaka pats autors. Pie tam visus instrumentus, balsi nodarījis pats autors. Talkā nākusi Palestīnas dziedātāja Enas Al-Said, pateicoties kuras balsij albums ieguvis dziļāku un vēl skumjāku noskaņu. Neko nesarežģījot, vienkārši un skaisti. Izteikti melanholiski. Un patiesi.
Tas ka ierakstā vien pieci celiņi un tas ātri beidzas, izraisa tikai vienu vēlmi – spēlēt to vēlreiz.
Albums tapis 2021/2022 gadā, attiecīgi, viss kas notika pasaulē, savā ziņā atstājis pēdas arī šeit. Vai klausoties tā mazliet gribas domāt.
Par ko ir albums? Par māju sajūtu. Par grūtībām, kas jāpārvar, par sāpēm un mīlestību, par vecumu un viedumu, par kaut ko gaisīgu un garšīgu, kam nav formas, par vieglu melanholiju un rudeni. Klasiskā mūzika mazliet izkāpj no rāmjiem un flirtē ar elektroniku, bet visam pāri balsis. Kā jau minēju – šeit lielisks pārsteigums ir Enas Al-Said talants.
Vēl viens pārsteigums būs meklējot ko vairāk par Enas. Viņas kaverversijas Radiohead, Nirvana, Nine Inch Niles ar nebūt nav sliktas, vēlreiz uzsveru – vokāls kā jūra negaisā – aizķers līdzi.
Patīkami, ka mūsdienu tehnoloģisko iespēju pasaulē, šeit viss ir tik ļoti vienkārši, nesarežģīti un patiesi – atstājot visu savās vietās. Klavieres, balsi un visumu tavām sajūtām.
Mazai atkāpei par „ION” – toreiz arī tā bija pasaules mūzika, kurā piedalās vairāki ārvalstu mūziķi. Ar izteiktu noslieci uz melanholisku mūziku, protams.
Iespējams, šis ir un būs albums melanholiskās mūzikas cienītājiem, rudens albums ko izvilkt no plaukta braucot uz Siguldu vai vīnojot kad pirmais sniegs vai lietus gāž.
Lai vai kā, šis ieraksts pamanījās pievērst manu uzmanību. Mēģināšu piedabūt to izdarīt arī ar Tavu.
Saites:
https://duncanpatterson.bandcamp.com/album/grace-road
https://equilibriummusic.bandcamp.com/album/madre-prot-genos
