Sākumā grupā bija otra dziedātāja (Annija), ar ko esot saistīts grupas nosaukums, jo policefālija ir tāda anomālija, kad kāds piedzimst ar divām vai vairāk galvām. Šobrīd dzied tikai viena galva (Estere), bet reizēm piedzied un piebļauj arī pārējās (Ģirts, Vents un å, pēc ieraksta vēl pievienojoties Zanzibārai). Trīs no kvinteta ir spēlējuši vai paralēli spēlē arī citās grupās vai projektos.
2023.gadā, spēlējot arvien pārliecinošākus koncertus, Polycephaly kļūst par vienu no centrālajām un labākajām scēnas grupām. Šī gada sākumā, ieguldot koncertos un ar merču iepelnīto naudu, viņi aizbrauc uz ierakstu Valmieras studijā pie Lomika. Ieraksts četru dziesmu formātā no sākuma materializējas digitālajās platformās ar nosaukumu “Silence”.
Bandcamp’ā grupa savu ierakstu notegojusi, citu birku starpā, ar pieciem metāliem (kuru vidū tomēr nav alumīnija): death metal, female fronted metal, latvian metal, metal, sludge metal, death'n'roll, Riga. Es Polycephaly nesauktu par metālu, lai gan tas nav būtiski, un varbūt mans priekštats par metālu ir veidojies zelta laikmetā, t.i. 1987-jā, un kopš tiem laikiem ir daudz jaunu subžanru saradies. Tai pat laikā es neņemos raksturot grupas stilu, jo tas jebkurā gadījumā ir maisījums no tiem pašiem metāliem, punk/goth/hard core estētiskas, un kaut kā daudz jaunāka.
Svarīgākas ir mūzikas kvalitātes, sākot ar attieksmi, beidzot ar dziesmām un izpildījumu. Koncerti jau nešaubāmi liecināja, ka tur viss ir labi, bet ieraksts vēl tikai atver papildus nianses. Īstenībā jau tās nav nianses, bet gan lielas detaļas, ko koncertos, kas gandrīz vienmēr notiek sliktas skaņas apstākļos, nevar manīt. Tikai ierakstā beidzot var dzirdēt, cik Estere labi un skaisti dzied. Izrādās, ir pat lēnās un klusi dziedamās daļas. Te izceļās tituldziesma, kas ir īsts hits, bet kuru koncertos es vispār nebiju piefiksējis.
Visas Polycephaly dziesmas ir angliski, kas tomēr kaut kā īpaši netraumē šajā gadījumā. Varbūt esmu palicis iecietīgāks pret dziedāšanu nemātes valodā, redzot, ka jauniešiem nereti angļu valodā ir vieglāk izteikties, bet jautājums un pārdomas vienalga paliek. Līdzšinējie novērojumi rāda, ka bilingvālajām scēnas grupām lielākie hiti tāpat ir tie, kas dziedāti dzimtajā valodā, un arī skatoties uz Latvijas metāla “eksportu”, nevar teikt, ka mātes valodā dziedošajiem būtu gājis grūtāk. Man arī šķiet, ka to Latvijas populārās un roka mūzikas evergrīnu sarakstā, kas ir uz palikšanu, nav dziesmu angļu valodā.
Otrs kritisko pārdomu objekts ir ieraksta skaņa. Tas ir profesionālas studijas ieraksts, kas varbūt pat apzināti konstruēts tāds, lai atbilstu kaut kādiem vispārpieņemtiem skaņas standartiem un būtu bezpersonisks. Varbūt tas ir snobs vai antropologs manī, kas priecājas un spēj izbaudīt kaut kādas greizas, amatieriskas un nejaušības ceļā radušās fiškas. Tādu te nav, līdz ar ko, manuprāt, nedaudz zūd unikalitāte.
Teorētiski šāds pats ieraksts, ja atrastos ļoti līdzīga grupa, es gan domāju, ka tas nav pārāk iespējams, jo Polycephaly ir pietiekami atšķirīga un svaiga, varētu būt bijis tapis Bruklinā vai Štutgartē, vai Minskā.
Tomēr, kopumā ņemot, šis ir ne tikai viens no nozīmīgiem notikumiem scēnā (grupa un tās debijas ep), bet tas arī ir ieraksts ar vispārnacionālu nozīmi, un ticu, ka grupai ir labs starptautiskais potenciāls, un female fronted whatever band leibls tikai palīdzēs, lai gan tas nebūt te nav galvenais un izšķirošais. Grupa vienkārši ir tik laba un gana savdabīga.
Saites: