Šogad festivāla dominējošā muzikālā ievirze bija death un black metāls, kas pamatā tapis Polijā, bet bija arī pāris grupas no ārvalstīm. Divu dienu laikā uz vienas skatuves redzējām gan nopelniem bagātas poļu smagās estrādes zvaigznes, gan grupas, kuras savu darbību sākušas salīdzinoši nesenākā pagātnē.
DARK FEST apmeklēšanu rekomendēju kombinēt ar kādu tuvējo glīto pilsētu apskati jo, gabals ko braukt ir diezgan nopietns, tāpēc vien ir noderīgi laiku pa laikam izvēdināt smadzenes un izstaipīt kājas.
Kā tur nonākt? Ceļi ir dažādi un es ticu, ka katrs interesents var atrast sev piemērotāko. Mana versija bija tāda – ar Ecolines autobusu no Rīgas līdz Vroclavai, tālāk vilciens mani aizčukčināja līdz Klučborkai, nelielai pilsētai, kurā biju apmetusies un no kuras pasākuma organizatori nodrošināja jauku busiņu uz festivāla vietu.
Laika Vecis šīm dienām bija pieregulējis dīvainus laika apstākļus: saulē bija teju karsti, bet, saulei pagriežot zobaino vaigu, pat drebuļi tricināja.
Pirmo dienu sabojāja organizatoriska neizdarība, kas pasākuma gaitā plānotos grupu uzstāšanos laikus nobīdīja par divām stundām. Jau redzot uzstāšanās secību, mazliet mulsinoši šķita lielo zvaigžņu agrā uzlēkšana uz skatuves, kā arī īsie starplaiki starp grupām. Kā klātienē izrādījās – bažām bija pamats. Organizatori acīmredzami bija pieļāvuši arī citviet un citkārt redzēto kļūdu: forsēt ar grupu daudzumu, kas sekmētu apmeklētāju pieplūdumu, bet aizmirstot tādu lietu kā viņi paši to visu varēs realizēt, ņemot vērā savus cilvēkresursus vai šo personu profesionalitāti un pieredzi līdzīgu pasākumu diriģēšanā.
Rezultātā koncertdaļa, kurai vajadzēja beigties ap trijiem naktī, ieilga līdz pat aptuveni pieciem no rīta un šī faktora dēļ viena no grupām nespēlēja, bet pāris citām brutāli lika spēlēt īsākas programmas, kas viennozīmīgi nebija apmierinošs variants ne pašiem mūziķiem, ne arī klausītājiem.
Spilgtākie iespaidi bija vienu no manu poļu metālmūzikas favorītu – grupas HATE - atkalredzēšana. Viņi nospēlēja lielisku setu – tumšu, dinamisku un dramatisma cauraustu, kurā vecākas dziesmas mijās ar citātiem no jaunā albuma. Publika grupu uzņēma silti un atsaucīgi.
Pirmās dienas galvenie hedlaineri Vader - viņus redzot mani sajūsmina arvien no jauna: profesionāli, aizraujoši un baudāmi. Te atkal rosās domas par atsevišķu grupu īpašo pievilcību - pat ja pārējā laikā neesi to pats kvēlākais fans, tad koncertos pavilciens ir tik spēcīgs, ka uz brīdi patiesi par tādu kļūsti.
Pirmās dienas bilance: redzētas astoņas grupas no 13. Kavēšanās, stundu ilgās grupu skaņošanās – tas viss dienas ritmu padarīja izstieptu un pasākuma gaitu samocītu. Taču muzikālā ziņā bija interesanti un baudāmi.
Otrajā dienā organizatori bija strauji apguvuši gūto sūro mācību un viss ritēja raiti un pēc nospraustā kursa, pierādot, ka mazliet saņemot sevi rokās, tomēr iecerēto ir iespējams sasniegt un realizēt vēlamajā līmenī. Šī pirmās dienas totālā nedraudzēšanās ar laiku būtībā ir vienīgais būtiskais mīnuss, ko varu atzīmēt šī pasākuma kontekstā.
Ko nu poļiem patīk darīt, tas ir kārpīties un mošpitot, brīžiem, viņus enerģiskās darbības vērojot, aizdomājos par ķermeņa traumām, lāgu lāgiem mani pārņēma jautrība, skatoties kā viņi tur klupdami, krizdami un spolēdami ņēmās pa granti, kur festivāla sākumā šķembu bija krietni vairāk, bet aktīvie divkājainie smalcinātāji tās dienu gaitā bija saspolējuši krietni smalkākās daļiņās.
Spēcīgākie iespaidi -
Angļu-poļu extreme black metal grupa Ethereal: muzikāli interesanti un vizuāli skatāmi. Nešaubīgi, viena no saistošākajām festivāla performancēm. Tālāk vadību pār manu poļu mūzikas zināšanu papildināšanas procesu pārņēma hateful antichristian thrash metāla banda Bloodthirst: saprātīgi agresīvi, koncentrēti un spēcīgi. Ļoti pārliecinošs sniegums. Noskanīgie blekeri Furia bija viena no manām šīs dienas gaidītākajām grupām un pilnībā attaisnoja uz sevi liktās cerības.
Visas grupas, ko redzēju spēlējam, savu darbu veica ar iedvesmu un atdevi un poļu publika citādu pieeju arī nepieļautu. Klausītāji poļos ir ļoti labi – ir gan aktīvisti, kas katru noti tīri uzskatāmi izdzīvo ar visu ķermeni un garu, gan arī mierīgāki personāži, kas mūzikas baudīšanas procesā radušās emociju vētras pārcieš ārēji mierīgāk.
Kopumā 2015.gada Dark Festu var saukt par izdevušos. Protams, ir lietas, ko var un noteikti vajag uzlabot, bet ticu, ka tas tiks darīts. Vislabāk māca pašu pieredze.
Šo festivālu var uztvert kā lielisku iespēju ātrā laikā klātienē iziet poļu smagās mūzikas īskursu un arī, protams, uzmest skatu veciem un mīļiem favorītiem.
Brauciena izmaksas – saprātīgas, jo Polija cenu ziņā ir salīdzinoši draudzīga. Polijas festivāli un koncerti ir vieta, kur atgriezīšos jau pārredzamā nākotnē.
Dziękuję bardzo Polska!
Festivāla mājas lapa:
www.darkfest.pl
