Šogad pašmāju festivālu, lielāku, mazāku netrūkst nemaz. Savukārt astoņu gadu pauze bija vajadzīga, lai Latvijā atkal atdzimtu metāla festivāls. Pēc „Metalshow” mazliet šo tradīciju kopa festivāls „Klang”, tiesa, orientējoties vairāk uz rokfestivāla statusu, lai gan, metālisti ir spēlējuši un spēlē arī tajā.
Vieta: Viesītes novads, Lone, Saukas Dabas Parks – teritorija liela, skaista. Lieliskais Saukas ezers turpat blakus, kurā varēja gan makšķerēt, gan peldēties, gan laivot.
Lone ir aptuveni 10 km no Neretas, apdzīvota vieta, kuras iedzīvotājiem festivāla apmeklētāji izraisīja nelielu apbrīnu, iemeslu runām vismaz nedēļas garumā.
No rītiem apmeklētājus modināja putni, notiekošo no augšas novēroja stārķi.
Pirmā diena uz skatuves sākās ar dziedošo vīru kopu „Vilki” – patriotiski, spēcīgi un tautiski.
Turpināja „Obscurus Orbis” – viduslaiku mūzikas grupa, ar dūdām un eksotiskiem instrumentiem, galvenokārt, muzicēja dziesmas no sava jaunā albuma „Secundum Artem”. Interesants projekts, tiem, kam patīk viduslaiku mūzika, jāpatur šis nosaukums prātā.
„Urskumug” – ļaunmetāls ar tendenci uz black / death metal elementiem, skanēja dārdoši ļauni un smagi, pozitīvā nozīmē. Iespējams, daudziem palicis gaišā atmiņā šīs grupas sākuma stils – šamanisks tribal black metal, leģendārais skatuves tēls – auduma maisi. Šī grupa spērusi soli tālāk, ieteiktu atrast atkal savu unikālo nišu, tēlu, skanējumu, lai būtu unikāli un paliktu prātā, kā agrāk.
„Obtest” –pagānmetāla līderi no Lietuvas, redzēti daudzas, jo daudzas reizes, kas interesi mazliet mazināja, bet kopumā – spēlēja jau zināmas dziesmas, arī dažas jaunas. Vēlreiz jānoklausās „Auka Seniems Dievams” !
„Gods Tower” – atpakaļ 90tajos. Vēl viena leģendāra grupa, no Baltkrievijas, kas spēlē folk / doom metal manierē. To desmitgadi atpakaļ, kad viņi bija jauni, spēcīgi, daudzi melomāni atceras, tā ir šīs grupas atpazīstamības zīme. Protams, festivālī vīri nospēlēja labi, spēcīgi, hitus, hitu hitus. Bija iespēja papļāpāt ar mūziķiem, par Baltkrieviju, diktatūru un politiku. Sakarīgi vecīši. Klasika - „The Eerie” vai „The Turns”. Grūti pateikt, spēs viņi kaut ko jaunu, spēcīgu radīt, kā agrāk?
Pirmās dienas vakaru noslēdza pašmāju doom / death metal spīdekļi – „Frailty” . Allaž ir licies pagalam jocīgi festivālos doom metal žanra grupas, kas spēlē lēnu metālu. Šoreiz grupa spēlēja gan lēnos doom gabalus, gan savus gabalus death metal skaņās. Arī jaunās dziesmas no jaunā albuma, kas lēnā garā top. Palikuši smagnējāki un bleķīgāki jaunajos gabalos.
Par absolūtāko festivāla hedlaineri nosaucu lietu. Tas bija klāt visu piektdienu, ar mazām atkāpēm, kad dažos brīžos rimās, laikam stāvēja rindā pēc alus. Kopumā, vējainais, lietainais laiks nebojāja kopējo festivāla noskaņu.
Pirmās dienas atziņas: ezerā ir silts ūdens, lielākā ļaužu masa vēl turpina plūst uz festivālu. Ēdiena cenas nedraudzīgas, par ko pārmetums ēdinātājiem, būtu mazākas cenas, būtu vairāk ēduši. Ēdiena kvalitāte – nekādu sūdzību, garšīgi, silti. Kafijas vāģis, kuram aizmugurē iebūvēts kafijas aparāts dažos brīžos piedzīvoja garākas rindas, kā pie alus. Siguldieši, kas darbināja kafijas aparātu malači, kad beidzās līdzi paņemtās ūdens rezerves, nepumpēja to no blakus ezera, bet izpirka tuvējo veikala ūdeni visu.
Lietus – slapjās kājas, drēbes nebija labi, bet nebija tik traki, lai šķendētos par to visu laiku.
Kārtīgs latvietis zin, ka no mājām izejot, jāpaķer līdzi gumijas zābaki, slēpes, otras bikses, lietussargs, sauļošanās krēms u.c. , īpaši zinot mainīgos laikapstākļus.
Otrā diena sākās ar patīkamu saules daudzumu, silta diena. Par prieku visiem salijušajiem.
Dienu iesāka simfoniski, gotiski un folciski skanošā grupa „Oceanpath” ar meiteņu vokāliem, cerīgi, ļoti cerīgi. Bažas par grupas „Wagars” neierašanos neattaisnojās, kāds no dalībniekiem bija iestrēdzis korķī. Beigās grupa nospēlēja ļoti spēcīgi un attaisnoja cerības, ka LV crust/punk/metal skatuvē ir savdabīgi mūziķi. P.s. Pievērsiet uzmanību grupas gitāristam – drīzāk, viņa instrumentam. No šaha dēlīša veidotā ģitāra skan ļoti labi. „Wagars” tika nodēvēts par tautisko crust metal, tekstu dēļ.
„Darrva” – pārsteidza ar divām lietām, sniega pūtēju, kas laida skatītājos ziemīgu noskaņu, veidotu no putām. Un Urbix no grupas „Huskvarn” , kas kopā ar „Darrvu” nodziedāja vienu dziesmu. Un uz atkārtooot – vēl papildus vienu „Huskvarn” gabalu. Jelgavā ir spēks!
„Ūkanose” – no Lietuvas turpināja priecēt tos, kam patīk tautiskais roks, kurā lietuvieši ir līderi. Viņiem ir ļoooti daudz folkroka, folkmetāla, folkelektronikas grupu.
Iespējams, ka garais sets drusku nogurdināja, bet pie šiem var gan dejot, gan dziedāt, gan lēkāt. Starp citu, apmeklētāji bija ieradušies ar karogiem – ļoti daudz lietuviešu, Latgales, Latvijas, daži Ukrainas karogi plīvināja skatītājos.
„Sovvaļnīks” – turpināja mulsināt, māksliniekam divi albumi, debijas tautiski melanholisks, otrais zāģīgāks. Grieza vaļā no abiem, bet likās, ka kaut kā pietrūka. Hm.
„Protean” – jaunais vārds pašmāju metālistu skatuvē, sapulcinājušies mūziķi no grupām „Frailty” , „Eschatos” , „Urskumug” – šī vīriem bija debija dzīvajā. Skan labi, neskatoties uz to, ka bundzinieka vārds ir Oskars, tas sastāv no vadiem un direct boxiem. Ļauni, smagi un reizē ķērcīgi atmosfēriski. Gaidam debijas ierakstu.
„Green Novice” – profesionāli puiši, kas zin, kur ir, kas jādara. Viscaur latgaļu valodā, par ko bija priecīgi arī krietnā pulkā esošie klausītāji no Latgales novada. Ho, ho, ho. Kāda grupas fane palūdza autogrāfus no grupas, bet vienīgais, kamī varēja parakstīties bija pase. Grupa centīgi parakstījās. Cerībā, ka fanes pasei drīzumā beidzas termiņš, šis bija humora pilns mirklis. Labs suvenīrs.
„Celtachor” – īru grupa, kas Latvijā spēlē pirmo reiz. Ar bundzinieci. Spēlēja sasodīti labi. Ja sākumā likās, ka tas jau atkal būs kaut kāds folciņš, tad nekā. Enerģisks folk / doom / metal sajaukums. Varēja drusku īsāk, bet kopumā – patīkams jaunatklājums daudziem.
Viena no grupām, kas spēj patērēt daudz alkohola, malači, ka pēc koncerta. Draudzīgi, atvērti un sajūsmā.
„Auļi” – dūdu un bungu grupa, kura komentārus neprasa. Vai nu patīk vai ne, bet tas, ko viņi dara, viņi dara spēcīgi un kvalitatīvi. Drīzumā gadskārtu albums....
„Nokturnal Mortum” – pieķēru sevi, ka arī šie jau ir redzēti, bet bija daudzi, kas uz pasākumu devās tieši viņus skatīt galvenokārt. Ukrainas karogu skaits publikā palielinājās. Tiem, kas grupu redzējuši brīdi atpakaļ kādā festivālā, iespējams, maza vilšanās, jo izskatās viņi tāpat, repertuārs tas pats, izpildījums, protams, ar, viss līmenī, labi, profesionāli un forši.
Man gribējās kaut ko – uh, ah, ahā. Latvijas karogu rokās vai lāpas. Vai ugunsspļāvējus.
Protams, ka nospēlēja ukraiņi ellīgi labi, garāku setu, 70 minūtes. Pa vidu Imants Liepiņš teica īsu runu par grupu, savu grāmatu, Ukrainu.
Grūti teikt vai kāds caur corpse paintu piefiksēja, bet grupai pamainījies sastāvs, kas gan nekādi neiespaidoja kvalitāti.
„Skyforger” – noslēdza pasākumu. Manuprāt, ieliktu viņus mazliet ātrāk, jo pēc ukraiņu grupas pūlī bija manāms pagurums, daļa cilvēku gados raitā, apmierinātā omā jau devās prom pēc „Auļiem”. Bet, kā noslēguma grupa – perfekti. Spēlēja gan jaunā albuma dziesmas, gan no agrākiem albumiem. Visi sajūsmā.
Vienotības ugunskura iedegšana ezera krastā ar bija labi, bet lielākā daļa paguruši jau bija paklīduši pa teltīm.
Abās dienās nostāk no lielās skatuves darbojās viduslaiku vēstures rekonstrukciju un kara klubi. Seno amatnieku apmetne. Varēja šaut ar loku ar.
Iekrita acīs vīrs, kas no govju galvaskausiem bija izveidojis interesantus interjera priekšmetus. Jāmeklē internetā, ja vēlaties izdekorēt māju vai dzīvokli ar tādu elementu.
Viena skatuve, kuras skaņu un gaismu komanda strādāja ļoti profesionāli – skaņa visām grupām bija ļoti laba.
Mediķi, kas pasākuma laikā dežūrēja, galvenokārt lasīja grāmatu vai klausījās grupas. Nekādu kautiņu, salauztu roku vai kāju. Tikai daži apskrāpējumi un plāksteri. Un vien pāris ērces. Patīkami.
Lielu prieku festivāla rīkotāji sagādāja arī vietējā krodziņa īpašniekam – Viktoram, daudzi apmeklētāji brokastoja vai pusdienoja viņa iestādījumā.
Sūdzības un ierosinājumi:
Tiem, kam vajadzīgas vairāk izklaides – šis bija pirmais festivāls, droši, ka nākamajā, būs kas vairāk, kā tikai loku šaušana.
Tualetes papīra trūkums tualetēs otrajā dienā – blakām mežs, zāle un upe. Taupiet papīru, pilsētnieki...Un tie, kas to papīru paķer prom ejot – vairs tā nedariet gan!
Dārgais ēdiens – šis vairāk attiecināms uz ēdinātāju. Es ar būtu ēdis trīsreiz vairāk uz vietas, ja cenas būtu Lones, nevis Rīgas.
Alus – piecpadsmit šķirnes nebija noteikti, bet alus bija. Par to cik garšīgs vai ne – jājautā cienītājiem.
Patīkami, ka apmeklētāji aiz sevis nebija atstājuši metru dziļu atkritumu kalnu. Malači.
Kopumā – pirmais festivāls, par ko jāpateicas rīkotājiem, apmeklētājiem, lai cik draņķīgi arī būtu tā īstā alus nebūšana, lietus vai dārgais šašļiks. No kļūdām mācās. Un festivālu savā ziņā veido ne tikai rīkotāji, bet arī apmeklētāji.
Un salīdzināt šo pasākumu ar lietuviešu, vācu vai ungāru būs nevietā. Vismaz šogad.
Paldies! Paldies! Paldies! Tiekamies nākamgad?
www.zobensunlemess.lv
