XX Dziesmu svētki sākās ar režisora Pētera Pētersona iniciatīvu par Mežaparka estrādes pārbūvi. To akceptēja toreizējais kultūras ministrs Maestro Raimonds Pauls. Pirmo reizi Dziesmu svētkos bija ne tikai viena – mazliet variēta - koncertprogramma, bet trīs - patstāvīgas. Tās bija „Tautasdziesma”, kurā iekļauts tautasdziesmu apdaru klāsts, „Likteņdziesma” - latviešu tautas vēstures izdziedāšana - un „Dzīvības dziesma” - nācijas spēka apliecināšana caur dziesmu.
Jānis Siliņš, kurš bija dziesmu svētku režisora Pētera Pētersona asistents, svētkus atceras kā grūtu un intensīvu darbu, kurā tika iesaistīta pat ģimene: “Es un mans palīgs, kā arī mana sieva sazīmējām uz kartītēm visas estrādes rindas, saskaitījām un rakstījām katram Latvijas korim - viņi stāv piektajā rindā no tā un tā numura, lai atnākot zina savas vietas”.
Deju svētku režisore Anna Jansone kopā ar palīgiem, svētkiem gatavoja divas programmas – “Es mācēju sadancot ar visiem novadiem” un “Spēlē spēlmani, es iešu dancot”. Jansone uzsver, ka īpašs bijis koncerts “Es mācēju sadancot ar visiem novadiem”, jo tajā tika izcelta Latvijas novadu dažādība, ko padomju laikā nebija iespējams darīt. Katram novadam koncertā piešķīra savu rakstu zīmi: Vidzemei - Laimas zīmi, Latgalei – čūskas zīmi, Zemgalei - jumja zīmi un Kurzemei – Māras zīmi, tā parādot katra novada īpašo rakstu.
Šie svētki bijuši brīvi no svešas ideoloģijas, nebijis jūtams padomju laika patētiskums - cik mēs vareni, cik mēs lieli-, atceras režisore Jansone. Arī Smiltenes kultūras nama sieviešu kora “Daina” dalībniece Baiba Zveja atminas, ka padomju laikā Dziesmu svētkos tika demonstrēta varenība - starp koncertiem notika armijas gājieni, un bija jādzied padomju vadoņus slavinošas dziesmas. XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki bija sirsnīgi, un tajos nebija nekā lieka, saka Jansone.
Baiba Zveja vēl aiz vien atceras emocijas, kas viņu pārņēma pirmo reizi dziedot Mārtiņa Brauna “Saule. Pērkons. Daugava.”: „Viņa ir tādā… Ar tādu emocionālu spriedzi. Ļoti svarīga tajā laikā bija arī Lūcijas Garūtas “Mūsu Tēvs Debesīs”, kā lūgsna. Grūta dziesma, bet viss… Likās Latvijai to tikai vajag. Šīs lūgšanas un visu pārējo”.
Pirmajā sērijā stāstījām par 1990. gada Dziesmu un Deju svētku atklāšanas pasākumu Turaidā “Dainu kalnā”. Svētki tika ieskandināti 1. jūlijā ar tēlnieka Induļa Rankas skulptūras “Austras Koks” atklāšanu.
Jānis Siliņš, kurš bija dziesmu svētku režisora Pētera Pētersona asistents, svētkus atceras kā grūtu un intensīvu darbu, kurā tika iesaistīta pat ģimene: “Es un mans palīgs, kā arī mana sieva sazīmējām uz kartītēm visas estrādes rindas, saskaitījām un rakstījām katram Latvijas korim - viņi stāv piektajā rindā no tā un tā numura, lai atnākot zina savas vietas”.
Deju svētku režisore Anna Jansone kopā ar palīgiem, svētkiem gatavoja divas programmas – “Es mācēju sadancot ar visiem novadiem” un “Spēlē spēlmani, es iešu dancot”. Jansone uzsver, ka īpašs bijis koncerts “Es mācēju sadancot ar visiem novadiem”, jo tajā tika izcelta Latvijas novadu dažādība, ko padomju laikā nebija iespējams darīt. Katram novadam koncertā piešķīra savu rakstu zīmi: Vidzemei - Laimas zīmi, Latgalei – čūskas zīmi, Zemgalei - jumja zīmi un Kurzemei – Māras zīmi, tā parādot katra novada īpašo rakstu.
Šie svētki bijuši brīvi no svešas ideoloģijas, nebijis jūtams padomju laika patētiskums - cik mēs vareni, cik mēs lieli-, atceras režisore Jansone. Arī Smiltenes kultūras nama sieviešu kora “Daina” dalībniece Baiba Zveja atminas, ka padomju laikā Dziesmu svētkos tika demonstrēta varenība - starp koncertiem notika armijas gājieni, un bija jādzied padomju vadoņus slavinošas dziesmas. XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki bija sirsnīgi, un tajos nebija nekā lieka, saka Jansone.
Baiba Zveja vēl aiz vien atceras emocijas, kas viņu pārņēma pirmo reizi dziedot Mārtiņa Brauna “Saule. Pērkons. Daugava.”: „Viņa ir tādā… Ar tādu emocionālu spriedzi. Ļoti svarīga tajā laikā bija arī Lūcijas Garūtas “Mūsu Tēvs Debesīs”, kā lūgsna. Grūta dziesma, bet viss… Likās Latvijai to tikai vajag. Šīs lūgšanas un visu pārējo”.
Pirmajā sērijā stāstījām par 1990. gada Dziesmu un Deju svētku atklāšanas pasākumu Turaidā “Dainu kalnā”. Svētki tika ieskandināti 1. jūlijā ar tēlnieka Induļa Rankas skulptūras “Austras Koks” atklāšanu.
