Kā stāsta pašas meitenes, uz Itāliju viņas uzaicinājis menedžeris, kurš, pēc aicinājuma paklausīties latviešu mūziku internetā, Youtube vietnē uzgājis Sus Dungo. Mēneša garumā viņas sniedza 22 koncertus. Mūziķes pieskandinājušas Itāliju no ziemeļiem līdz dienvidiem, un no austrumiem līdz rietumiem. No kopīgā koncertbrauciena meitenēm visspilgtāk atmiņā palikusi tieši Sicīlija. Iemesls tam, kā atklāj Elizabeta, ir dienvidu mežonīgums un dabiskums, kas Sicīliju, viņasprāt, atšķir no pārējās Itālijas.
„Tuvāk dienvidiem ir atvērtāki un sirsnīgāki cilvēki, arī uzņem daudz labāk”, uzskata Elizabete, taču dzīve gan tur ritot daudz lēnāk.
Itāļiem īpaši patikusi Sus Dungo izpildītā grupas Beirut dziesmas „Elephant Gun” versija, ko vairākkārt lūgts nospēlēt.
„Mēs bijām kā ziemeļnieciska vēsma saulainajā Itālijā. No sākumā man bija bažas, kā itāļi uztvers mūsu lēno mūziku”, stāsta Elizabete, jo Sus Dungo esot latviešu temperamentam raksturīgas dziesmas. Taču itāļiem meiteņu izpildījums paticis un viņi klausījušies „atvērtām mutēm”.
Elizabeta piebilst, ka itāļi, atšķirībā no Latvijā sastopamās publikas, klausījušies un vērojuši viņas ļoti uzmanīgi. Viņa uzskata, ka itāļi ir ļoti mierīgi cilvēki, kurus nekas vairs nevarot izbrīnīt, vienīgi gaišmatainām meitenēm ar zilām acīm varētu tikt pievērsta atsevišķa interese.
Sus Dungo koncertējušas vietās, sākot no klubiem, naktsklubiem un muzikāliem bāriem, beidzot ar kultūras namu zālēm un skatuvēm.
Itālijā meitenes pārsteidza arī pielūdzēju uzmanība. Elizabete atceras gadījumu Perudžā: „Kad mēs jau sakrāmējām visas mantas busiņā, brauca garām mašīna ar tumšiem stikliem. Atver logu un uzgriež Beirut dziesmu – to, kuru mēs izpildījām, tikai Beirut versijā. Tad cilvēki izkāpa ārā no mašīnas, sāka dejot un aicināja mūs uz deju.” Meitenes dejoja un virpuļoja uz ielas vecpilsētas laukumā, kas atmiņā palicis kā viens no spilgtākajiem brīžiem.
Sarunas laikā Elizabetei ap vidukli aplikta sudrabaina metāla jostiņa. Viņa stāsta, ka Itālijā to uzdāvinājis kāds puisis. Savukārt, Elizabeta ir tumšmate. Viņa nesaskārās ar pastiprinātu itāļu puišu uzmanību.
„Ir tādi, kas grib precēt. Tad vēl ir tādi, kas aizved uz veikalu un nopērk visādas mantas, piemēram, jostiņu. Visvisādi varēja izmantot,” par itāļu puišiem izsakās Elizabeta. Tās meitenes, kuras atbildējušas uz itāļu uzmanības apliecinājumiem, ēdušas saldējumu un dzērušas vīnu.
Itālijā tūre bijusi veiksmīga, bet Sus Dungo meitenes pie tā nedomā apstāties. Viņām ir sapņi par koncertēšanu vēl daudzās citās zemēs. Elizabete un Elizabeta spriež, kādās valstīs katra no grupas dalībniecēm vēlētos muzicēt.
„Es domāju, ka Annelī – 100 punkti, Francija, Elizabete arī grib uz Franciju. Diāna gribētu Slovākijā, jo ļoti fano par Slovākiju. Marikai? Kaut kas hipsterīgs, droši vien Londona vai Amerika. Martai gribētos Ameriku”, fantazē Elizabeta, bet Elizabete pārtrauc: „Amsteradama!”
Elizabeta: „Jā, Amsterdamā! Vai arī Jaunzēlandē, kur viņa jau ir bijusi…”
„Bet Lienīte? Lienīte gribētu Dānijā, Norvēģijā vai Zviedrijā. Un mūsu menedžere droši vien visvairāk gribētu Vīnē vai Turcijā”, spriež meitenes.
Jau drīz Sus Dungo sniegs koncertus Vācijā un Zviedrijā, bet vasarā būs dzirdamas festivālos. Rudenī viņām sāksies aktīvs darbs pie jauna albuma.
Itāļiem īpaši patikusi Sus Dungo izpildītā grupas Beirut dziesmas „Elephant Gun” versija, ko vairākkārt lūgts nospēlēt.
„Mēs bijām kā ziemeļnieciska vēsma saulainajā Itālijā. No sākumā man bija bažas, kā itāļi uztvers mūsu lēno mūziku”, stāsta Elizabete, jo Sus Dungo esot latviešu temperamentam raksturīgas dziesmas. Taču itāļiem meiteņu izpildījums paticis un viņi klausījušies „atvērtām mutēm”.
Elizabeta piebilst, ka itāļi, atšķirībā no Latvijā sastopamās publikas, klausījušies un vērojuši viņas ļoti uzmanīgi. Viņa uzskata, ka itāļi ir ļoti mierīgi cilvēki, kurus nekas vairs nevarot izbrīnīt, vienīgi gaišmatainām meitenēm ar zilām acīm varētu tikt pievērsta atsevišķa interese.
Sus Dungo koncertējušas vietās, sākot no klubiem, naktsklubiem un muzikāliem bāriem, beidzot ar kultūras namu zālēm un skatuvēm.
Itālijā meitenes pārsteidza arī pielūdzēju uzmanība. Elizabete atceras gadījumu Perudžā: „Kad mēs jau sakrāmējām visas mantas busiņā, brauca garām mašīna ar tumšiem stikliem. Atver logu un uzgriež Beirut dziesmu – to, kuru mēs izpildījām, tikai Beirut versijā. Tad cilvēki izkāpa ārā no mašīnas, sāka dejot un aicināja mūs uz deju.” Meitenes dejoja un virpuļoja uz ielas vecpilsētas laukumā, kas atmiņā palicis kā viens no spilgtākajiem brīžiem.
Sarunas laikā Elizabetei ap vidukli aplikta sudrabaina metāla jostiņa. Viņa stāsta, ka Itālijā to uzdāvinājis kāds puisis. Savukārt, Elizabeta ir tumšmate. Viņa nesaskārās ar pastiprinātu itāļu puišu uzmanību.
„Ir tādi, kas grib precēt. Tad vēl ir tādi, kas aizved uz veikalu un nopērk visādas mantas, piemēram, jostiņu. Visvisādi varēja izmantot,” par itāļu puišiem izsakās Elizabeta. Tās meitenes, kuras atbildējušas uz itāļu uzmanības apliecinājumiem, ēdušas saldējumu un dzērušas vīnu.
Itālijā tūre bijusi veiksmīga, bet Sus Dungo meitenes pie tā nedomā apstāties. Viņām ir sapņi par koncertēšanu vēl daudzās citās zemēs. Elizabete un Elizabeta spriež, kādās valstīs katra no grupas dalībniecēm vēlētos muzicēt.
„Es domāju, ka Annelī – 100 punkti, Francija, Elizabete arī grib uz Franciju. Diāna gribētu Slovākijā, jo ļoti fano par Slovākiju. Marikai? Kaut kas hipsterīgs, droši vien Londona vai Amerika. Martai gribētos Ameriku”, fantazē Elizabeta, bet Elizabete pārtrauc: „Amsteradama!”
Elizabeta: „Jā, Amsterdamā! Vai arī Jaunzēlandē, kur viņa jau ir bijusi…”
„Bet Lienīte? Lienīte gribētu Dānijā, Norvēģijā vai Zviedrijā. Un mūsu menedžere droši vien visvairāk gribētu Vīnē vai Turcijā”, spriež meitenes.
Jau drīz Sus Dungo sniegs koncertus Vācijā un Zviedrijā, bet vasarā būs dzirdamas festivālos. Rudenī viņām sāksies aktīvs darbs pie jauna albuma.
