"Astronomija ir ļoti dinamiska zinātne, bet latviešu valodā šis bija pamestāks lauciņš, iepriekšējā terminoloģijas vārdnīca par astronomiju iznāca tikai 1959. gadā. Astronomi visu laiku tiecas uzbūvēt lielākus teleskopus, lai ielūkotos tālāk Visumā, kurš piedevām vēl izplešas. Tehniskās iespējas paplašinās un parādās jauni objekti vai arī iepriekš zināmi objekti tiek izpētīti sīkāk".Astronomijas vēsture ir mērāma gadu tūkstošos un par katru debess objektu vārdu ir atsevišķs stāsts. Vārdnīcā atsevišķi sagrupēti arī ar Latviju saistītie nosaukumi - veidojumi uz planētām un Mēness, kā arī asteroīdi. Ilgonis Vilks stāsta, ka vārdus vajag brīdī, kad ar bezpersonisku nummuru katalogā vairs nepietiek: "Starptautiskā Astronomijas savienība ir tā, kas piešķir debesu ķermeņiem nosaukumus.
Piemēram, Canders [Fridrihs Canders, vācbaltiešu izgudrotājs un zinātnieks A.F.] nonāca uz Mēness, jo starptautiskajā kosmosa programmā darbojās viņa skolnieks Sergejs Koroļovs un tad, kad pirmo reizi tika ieraudzītas mēness neredzamās puses, visi šie veidojumi, vienam no krāteriem tika piešķirts Candera vārds".Līdzās ierastiem un klasiskākiem nosaukumiem „Astronomijas vārdnīcā” var uzzināt arī par Peļu galaktikas, Citrona Šķēles miglāja, Mušas zvaigznāja un daudzu citu debess objektu esamību, kas apliecina astronomu bagātīgo fantāziju un varbūt var kalpot arī par iedvesmu kādam radošos meklējumos esošam cilvēkam, piemēram, domājot par mūzikas grupas nosaukumiem. Pilnu raidījuma ierakstu var noklausīties radio Naba interneta arhīvā. Raidījumā Ilgonis Vilks pastāstīja gan par vārdnīcas tapšanu, gan arī dalījās interesantos stāstos par astronomijas vēsturi un saviem jaunākajiem pētniecisko braucienu iespaidiem. Latvijas Universitātē darbojas arī Ilgoņa Vilka izveidots mini planetārijs, kurā zvaigžņotās debesis var vērot jebkuros laikapstākļos.