Tuvojos Valmieras skeitparkam uz Rīgas ielas. Ir agra un vējaina pēcpusdiena. Redzu, ka intervijai sarunātie puiši, mani gaidot, jau iesildās uz saulē sakarsušajām tumšajām rampām. Tieši blakus ir velo noma „Eži” , bet pāri ielai sarkanā ķieģeļu ēkā jauniešu centrs „Vinda”, mazā maxima un picērija. Šī ir viņu pasaule, par kuru jau runā daudzi, tāpēc es dodos to iepazīt.
„Mēs esam viena no labākajām BMX komandām Baltijā - ir braucēji no Valmieras, Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas, Ventspils un Siguldas,” tā saka Valmieras Valsts ģimnāzijas 12. klases skolēns Kristiāns Ķiksis, viens no BMX braucēju apvienības „TROYKA” idejas autoriem. Kristiāns, kas brauc ar BMX jau sešus gadus un sauc to par savu dzīves stilu, izmanto katru savu brīvo mirkli skeitparkā.
Arī šobrīd puišiem ir brīvstunda un pēc intervijas tiem jādodas atpakaļ uz skolu. Atkal ir tuvojas eksāmenu laiks, gluži kā pirms trīs gadiem, kad puiši pirmo reizi sāka domāt par komandas TROYKA izveidi.
„Notusējām un nočilojām visus eksāmenus, līdz trijatā izdomājām, ka vajadzētu mūs visus kaut kā nosaukt,” norāda Klāvs Krūmiņš, viens no TROYKA braucējiem, uzsverot, ka sākotnēji nešķitis, ka kopīgā laika pavadīšana izvērtīsies par jaunu un plašu BMX stila tendenci.
Ierakstot vārdu TROYKA interneta meklētājā, parādās krievu zirgu trijjūgs. Līdzīgi arī BMX braucēji savu apvienības nosaukumu atvasinājuši no skaitļa trīs, par ko vairāk stāsta Ingus Rutulis, otrs idejas līdzautors. „Tāpēc, ka es pa trijjūgiem krievu valodā mācījos. Man teica, ka trojka ir trijjūgs, trijnieks, tad tas vārds likās tāds interesants. Mēs visu laiku to lietojām. Ballītēs bļāvām: „Trojka, trojka, trojka!” un visi, pat pilnīgi nepazīstami, kliedza līdzi. Tad viss tā kā pavērās, līdz dzima idejas par uzlīmēm, drēbēm.” Ideja par savu zīmolu radās dabiski, lai popularizētu komandu, nevis nopelnītu, jo mērķis ir veicināt aktīvu dzīves stilu un BMX kā ekstrēmu sporta veidu. Pašiem braucējiem mugurā džemperi un T-krekli ar TROYKAS logo, kas kalpo kā mārketinga rīks viņu atpazīstamībai. Kājās tiem zīmola kedas ar rievainām zolēm, lai vieglāk mīt pedāļus, un šauras bikses, jo tā vienkārši ir ērtāk braukt. „BMX jomā mēs esam vienīgie, kas ražo drēbes,” norāda Kristiāns. Šobrīd ir pārdoti vairāk kā 100 dažādi apģērba gabali un aksesuāri ar TROYKAs logo kā puišiem tā meitenēm. Tos var pasūtīt komandas mājaslapā vai nopirkt Rīgā veikalā, kas atrodas lielākajā skeitparkā Baltijā, bet logo uz apģērba tiek pārnests tepat Valmierā, drukātavā „Eži”. Puiši min, ka nākotnē varētu būt specifiski apģērbi sievietēm, piemēram, apakšveļa -fanes jau šobrīd nākot ar saviem dizainiem. Lai gan nopietnu peļņu puiši prognozē pēc diviem gadiem, jau tagad ar ienākumiem pietiek, lai sev sponsorētu dalību Baltijas mēroga sacensībās.
Tajās parasti ir ap 600 dalībniekiem, un komanda TROYKA, kā paši saka - vienmēr „paceļ” kādu vietu. Sacensības ir svarīgas, jo tā ir arī vieta kopīgam tusiņam, kur draudzība un kontakti nereti pāraug par jaunām sadarbības iespējām. „Viss notiek sadraudzējoties. Nav jau arī tā, ka pirmajā reizē pabraukājies, ieraugi, ka viņš tur forši braukā, parunājies – normāls čalis… tā jau tas nenotiek. Viņš nevar būt kaut kāds lubraks un forši braukāt. Jo tad cilvēkiem viņš vienkārši nepatiks,” norāda puiši. Pēc skolas pabeigšanas komandas dalībnieki, visticamāk, dzīvos Rīgā, norādot, ka tur ir daudz vairāk, ko BMX jomā darīt. Bet Valmierā tāpat atgriezīsies, lai iesāktā kustība neapstātos, jo šeit pietrūkst cilvēku šim ekstrēmajam sporta veidam. „Vairāk jau Rīgā cilvēki nodarbojas ar ekstrēmajiem sporta veidiem, Valmierā maz cilvēku salīdzinoši,” apstiprina Kristiāns. Puišu stāsts ir labs piemērs tam, cik svarīgi dzīvē darīt to, ko no sirds mīli, jo veiksmes pamatā ir ne tikai ieguldītais darbs, bet arī entuziasms un pozitīva attieksme. Īsāka ceļa nav.
Ierakstot vārdu TROYKA interneta meklētājā, parādās krievu zirgu trijjūgs. Līdzīgi arī BMX braucēji savu apvienības nosaukumu atvasinājuši no skaitļa trīs, par ko vairāk stāsta Ingus Rutulis, otrs idejas līdzautors. „Tāpēc, ka es pa trijjūgiem krievu valodā mācījos. Man teica, ka trojka ir trijjūgs, trijnieks, tad tas vārds likās tāds interesants. Mēs visu laiku to lietojām. Ballītēs bļāvām: „Trojka, trojka, trojka!” un visi, pat pilnīgi nepazīstami, kliedza līdzi. Tad viss tā kā pavērās, līdz dzima idejas par uzlīmēm, drēbēm.” Ideja par savu zīmolu radās dabiski, lai popularizētu komandu, nevis nopelnītu, jo mērķis ir veicināt aktīvu dzīves stilu un BMX kā ekstrēmu sporta veidu. Pašiem braucējiem mugurā džemperi un T-krekli ar TROYKAS logo, kas kalpo kā mārketinga rīks viņu atpazīstamībai. Kājās tiem zīmola kedas ar rievainām zolēm, lai vieglāk mīt pedāļus, un šauras bikses, jo tā vienkārši ir ērtāk braukt. „BMX jomā mēs esam vienīgie, kas ražo drēbes,” norāda Kristiāns. Šobrīd ir pārdoti vairāk kā 100 dažādi apģērba gabali un aksesuāri ar TROYKAs logo kā puišiem tā meitenēm. Tos var pasūtīt komandas mājaslapā vai nopirkt Rīgā veikalā, kas atrodas lielākajā skeitparkā Baltijā, bet logo uz apģērba tiek pārnests tepat Valmierā, drukātavā „Eži”. Puiši min, ka nākotnē varētu būt specifiski apģērbi sievietēm, piemēram, apakšveļa -fanes jau šobrīd nākot ar saviem dizainiem. Lai gan nopietnu peļņu puiši prognozē pēc diviem gadiem, jau tagad ar ienākumiem pietiek, lai sev sponsorētu dalību Baltijas mēroga sacensībās.
Tajās parasti ir ap 600 dalībniekiem, un komanda TROYKA, kā paši saka - vienmēr „paceļ” kādu vietu. Sacensības ir svarīgas, jo tā ir arī vieta kopīgam tusiņam, kur draudzība un kontakti nereti pāraug par jaunām sadarbības iespējām. „Viss notiek sadraudzējoties. Nav jau arī tā, ka pirmajā reizē pabraukājies, ieraugi, ka viņš tur forši braukā, parunājies – normāls čalis… tā jau tas nenotiek. Viņš nevar būt kaut kāds lubraks un forši braukāt. Jo tad cilvēkiem viņš vienkārši nepatiks,” norāda puiši. Pēc skolas pabeigšanas komandas dalībnieki, visticamāk, dzīvos Rīgā, norādot, ka tur ir daudz vairāk, ko BMX jomā darīt. Bet Valmierā tāpat atgriezīsies, lai iesāktā kustība neapstātos, jo šeit pietrūkst cilvēku šim ekstrēmajam sporta veidam. „Vairāk jau Rīgā cilvēki nodarbojas ar ekstrēmajiem sporta veidiem, Valmierā maz cilvēku salīdzinoši,” apstiprina Kristiāns. Puišu stāsts ir labs piemērs tam, cik svarīgi dzīvē darīt to, ko no sirds mīli, jo veiksmes pamatā ir ne tikai ieguldītais darbs, bet arī entuziasms un pozitīva attieksme. Īsāka ceļa nav.
