Jā, nieka 17 gadi bija jāpagaida, lai klausītājus sasniegtu Helēnas jaunais albums. Nieka 17 gadeļi, jo iepriekšējais – “Stāsti” iznāca mūsdienās jau tālajā 1999. gadā. Protams, daudziem Helēnas balss palikusi atmiņā ar grupu “Skumju Akmeņi”. Vai grupu “Levīti”, kurai arī ir albums “Tavi Vārdi” (2014)
Bez akmeņiem, bez “Levītiem”, 17 gadeļi gaidās, jo šis ir Helēnas solo albums nummur trīs.
Kā saka priekšā albuma vāciņš – albums ierakstīts pirms padsmit gadiem. Pa gabaliņam vai vairākiem pie Tāļa Timrota, Roberta Ūdra, Laura Vorslava, koncertā “Brīvo Kedu Saiets” un pasaku mājā “Undīne” pie Ingus Zālīša. Skaņu apstrādāja Lauris Vorslavs.
Ienāca prātā, ka šis ripulis reizē varētu būt arī maza retrospekcija, jo dažas dziesmas – “Ilgu Vējš” , “Tās Būs Tās Ilgas” , “Augsto Kalnu Miglā” bija dzirdētas retajos koncertos.
Reizē jauns solo, jo albumā ir arī nedzirdētas dziesmas un skaņdarbi – “Valsis” , “Trauksme” , “Ieaijā” , “Serafafa Verandā” , “Man Patīk” , “Impro” vai vienīgā dziesma angļu valodā “Shine”.
Visu dziesmu vārdi Helēna, izņemot “Ieaijā” – Kārlis Skalbe.
Kāpēc bija jāgaida šie padsmit gadi, lai albumu publiskotu? Mana versija – tieši tāpat, kā ar vīnu, sieru vai dzīves posmu, jo vairāk to paglabā, jo labāks tas beigās ir. Liekam jaunu bildi iekšā, veco ieliekam kastītē, paslēpjam skapī, atmiņu vakariem. Un aiziet tālāk.
Protams, tās ir blēņas. Lai runā mūzika.
Mums ir pašiem sava Alīna Orlova, kā lietuviešiem. Līdzības ir. Muzikālās virtenes, klavieres, balss variācijas. Un melanholija.
Helēna - vokāls, klavieres, ģitāra, blokflauta, sīkumi, mūzika un vārdu virtenes.
Albuma skaņas un papildus instrumenti dažās dziesmās:
Andrejs Vasiļjevs – elektriskā ģitāra, Einārs Kvilis – ģitāra, mandolīna, Mareks Auziņš – kontrabass, Voldemārs Johansons – vargāns, didžeridū, Lauris Vorslavs – sintezators, efekti.
Andris Grandbergs uztaisījis dizainu.
Jāklausās uzmanīgi, jo viss kā parasti, Helēna, balss, ģitāra vai klavieres, bet ar papildus efektiem skanējums kļuvis uzpūtenīgi garšīgāks un plašāks. Arī atmosfēriskāks. Gaisīgāks. Piesātinātāks.
Helēnas gadījumā, vienmēr un allaž runā, uzrunā un aizkustina mūzika. Aizķer un nelaiž vaļā.
Un viss. Nav mārketinga kampaņu, kliedzošu reklāmu. Nekā tāda nav. Vispār.
Varētu daudz un dikti par Helēnas balss variācijām, spējām tās mainīt, gan rūkt, gan sēkt, gan ierunāt pasakas bērniem, reizē arī par multi instrumentālisma prasmēm – klavieres, ģitāra, blokflauta, saksafons. Talants. Vienkāršība. Emocijas, kas veļas laukā. Un aizķer.
Tik vienkārši. Tik spēcīgi, ka aizķer, uzrunā. Vai pretēji. Nobaida un noraida.
Protams, albums ir minorīgs, apcerīgs, melanholisks. Kas ļoti patiks abu iepriekšējo solo darbu faniem – gan "Saule Tunelī” (1997), gan “Stāsti” bija tieši tādi pat. Skaisti, mājīgi, bet reizē skumji. Radoši.
Helēna ir multi talants, reizēm slinks, reizēm darbīgs. Bet būt talantam nemaz nav viegli, pat, ja no malas liekas, ka ir. Tas ir sasodīti grūti.
Ak, Helēna, lūdzu ieraksti vienu, divus vai pat trīs klavieralbumus. Tie ar ir pelnījuši nonākt pie dzirdīgām ausīm!
Par “Tāluma tuvumā” – šie 17 gadi gaidās, meklējumos, darbos, nedarbos ir štrunta nieks. Vēl pēc 17 šis pats albums nebūs zaudējis ne nieka no noskaņas, emocijas, spēka, kas tajā ir.
Šis albums būs ļoti klausīts to cilvēku vidū, kas meklē, turpina meklēt.
Nelaidiet garām albuma atvēršanas koncertu un pasu albumu ar – šo sestdien, 21.00, Nabaklab, jo neviens īsti nepateiks, kad Helēna vēlreiz uzkoncertēs!
nabaklab.lv/zinas/t/42007
FB pasākuma lapa
