„Klang” ir rokfestivāls, kas notika 24-25. Jūlijā, Ķekavas novada Klaņģu kalnā.

Šis ir trešais „Klangs”, tagad saprotu pa īstam, kāpēc rīkotāji to sauc par rokfestivālu. Šogad arīdzan divas skatuves – „SWH Rock” un „Jagermeister” , viena mazāka, otra lielāka. Bija arī trešā – paliela un ietilpīga „Jagermeister” telts, bet galvenais roks darījās uz abām pieminētajām skatuvēm. Pirmā diena sākās ar pamatīgu karstumu, visticamāk, „latvian summer” tūres ietvaros, daudzu citu festivālu hedlaineris „lietus” bija kur citur. Kas labi. Pirmo dienu sāka grupa „Foxthroat” un turpināja „Stagnant Project” , apmeklētāji lēnā garā cēla teltis, apskatīja teritoriju, iekārtojās. No „SWH Rock” skatuves visvairāk atmiņā palicis – „Astra The 22s” ar imidžu un mūziku. Debijas ep skan drusku jaudīgāk, bet arī šeit nebija slikti, jo tas bija kaut kas citāds un jauns. „Dzelzs Vilks” – blieza vaļā skaļi, jaudīgi, bet ne popsīgi. Šajā reizē vecais, labais repertuārs no agrīnajiem gadiem, smagnējākie, alternatīvie albumi, kuriem daudzi dziedāja līdzi. Nebiju vīlies, kā daži, kas gaidīja „Mirušās Kaijas” vai ko tādu. Liekas, ka izskanēja arī jaunās dziesmas, no gada nogalē gaidāmā jaunā ieraksta. Alternatīvais roks. Neslikts. Aha. „Soundarcade” – viena no pasākuma gaidītākajām grupām, kas nav spēlējusi krietnu laiku. Šis koncerts un vēl viens 11. septembrī, „Antithesis V” pasākuma ietvaros. Citu plānu grupai pagaidām nav. Bija vērts gaidīt divus gadus, lai Klaņģu kalnā skatītu un klausītu atkal. Spēks. Un mežs visriņķī piedeva šim koncertam to šamaniski jokaino sajūtu, kas dažreiz rodas, klausoties „Soundarcade” . Prieks, ka ir atpakaļ, sasparojušies un gaidu septembra koncertu! „Omerta” – nogurums, mazliet pieveica, bet šis instrumentālais trio lieliski darbojās, kā čakru attīrīšanas fons gandrīz gulētiešanai. Lielisks, lielisks albums, vecīši! Uz otras skatuves ar mazām atkāpēm, skaņošanos spēlēja „Trendkill Method” , „Neonfly” no Anglijas, kas esot bijuši glamrocīgi izskatā, bet daudzi teicās, ka vakara grupa tiem. „Inokentijs Mārpls” , „Oranžās Brīvdienas” bija tas, ko arīdzan veiksmīgi palaidu garām, bet centīšos noķert vēl kādā koncertā. Lielās skatuves noslēgumā – „Eschatos” , kas oficiāli pieņēmuši grupā taustiņnieku Marko Rasu, kas bagātina grupas skanējumu formās plūstošāku. Nakts ballīte ar pārsteigumu – Ufo un grupa. Jā, jā, tā pati, kas dzied par ērenpreisu, brāļiem Ilmāriem.. Šoreiz, pusmiega stāvoklī, krietni labi atceros, ka viņiem gāja ļoti jestri, ar pūšamajiem. Un tekstos iepinās vārds Klang. Goda vārds, šitā grupa ir spēks. Pat, ja neatbilst rūdītu rokeru vai metālistu festivālam. Ideāls noslēgums pirmajai dienai. Kad spēlēja djs, jau krietni šņācu, bet izziņotā dj Ulda Rudaka vietā ballīti grieza operatīvi ieradies dj Kaspars Bindemanis. Uldis bija palicis mājās, remontēja plašu lasāmo aparātu, kurā kāds anonīms nelietis bija salējis alu. Sestdiena, atkal karstums. Pēcāk izrādīsies, ka piektdienas nakts bija vēsa, bet sestdienas gana silta. Dienas laikā varēja sauļoties uz nebēdu. Ar fonā skanošo dzīvo pavadījumu. Bija kaskadieri, kas izmantoja tuvumā esošo Hes, lai peldētos. Dienu sāka panku grupas „Gateris” , „Konservētie Stringi” , smiltenes hārdkoristi „Līdz Pēdējam” un 90% meiteņu grupa „Dead Rats” . „Valmiermuižas” alus darītava uzbrūvējusi „Klang” alu, par kuru daži priecājās un degustēja ar mēru, bet citi savukārt, arī bez mēra. Patīkams jaunieviesums festivālā. „Dead Rats” bija patīkams pārsteigums, protams, jātrenējas, jāspēlē, bet tas, ka meičas griež vaļā, jau ir labi. „Crow Mother” , „Dehead” fonā diskutējām ar mūzikas apskatniekiem Sandri Vanzoviču un Džeinu Tamuļēviču par jaunas grupas izveidi un pienākumu sadalījumu tajā. „Harta” – grupa, ko derētu paturēt prātā. Matemātisks metalcore, bet enerģisks un formās plūstošs. Tur kaut kam jābūt. „Be Under Arms” bija vēl viens pārsteigums. Grupa no Maskavas, kas spēlē metalcore. Pārsteigums ar to, ka tie nav 19 gadīgi jaunieši. Otrs pārsteigums, ka grupā darbojas divo vokāli, viens no tiem sieviešu. Iespēju robežās, uzmetiet ausi vai aci. Enerģisks kokteilis. „Green Novice” uzticīgie Latgales fani vicināja karogu uz nebēdu, dziedot līdzi ar uz nebēdu. „Bloody Heels” uz kuriem daudzi liek cerības, spēlē glemrocīgu mūziku, bet daudzi akurāt bija sajūsmā. „Gelousy”, kas arīdzan nebija ne redzēti, ne dzirdēti veselu mūžību, bija uz skatuves. Kā bija, kā skanēja, jāpajautā Sandrim Vanzovičam. Biju iestājies rindā uz ēdienu saņemšanu, kas starp citu, nebija dārgs, šķīvis no papīra, bet pilns līdz malām. Garšoja labi. „Liveevil” bija vēl viens patīkams pārsteigums, gan bija tādi, kam tas nelikās patīkams. Čehu grupa, kas spēlē elektronizētu metālu. Vieglo versiju. Pain, Laibach, Rammstein drusku, būs grupa, kas nāks prātā, lai vislabāk salīdzinātu. Nebija nemaz slikti. Starp citu, grupas dibinātājs ir arī grupas „Silent Streem Of Godless Elegy” dibinātājs, gan pēc no grupas izmests, kad tā saņēma vietējo balvu par pārdotāko ierakstu. Neslinkojiet, paklausiet! Pst. Jauno grupas ierakstu producē puisis no grupas „Waltari” . www.youtube.com/watch?v=b3fmZxsSFg4 „Sia Radikal” , kā jau iepriekš tika ziņots, šim pasākumam bija augšāmcēlušies, lai pēdējo reizi apbedītu grupu ar šo nosaukumu. Perfekti nostrādāts produkts, šovs, gaismas, skaņas, koncepts un pirotehnika, liesmas, salūts, kas ļoti reta parādība pašmāju skatuvē. Ļoti labi pastrādājuši vīri, papildus reiss ar faniem uz šo grupu bija atbraucis no Rīgas, ko varēja manīt paprāvajā pļavā pie skatuves. „Sanctimony” ar nelika vilties. Nodēvēju viņus par labāko pašmāju metālistu koncertgrupu. Gaumes lieta stilos, bet viņi sāka savu setu ar veco labo death metal repertuāru, lēnā garā to attīstot līdz līdzšinējam death n roll, ko spēlē joprojām perfeskti. Prieks. Prieks. Prieks. Paldies! „Pienvedēja Piedzīvojumi” darīja savu darāmo kvalitatīvi, tāda smuka best of programmiņa, dziesmas, kuras daudzi zin no galvas, mazliet depresīvi, bet tur jau tas pienvedēju spēks un zāģis. „Tesa” - tagad zinu, kas tas spoks ir no pēdējā albuma. Tas ir Jānis, grupas bundzinieks. Naktī, mežā, spocīgajās gaismās pie bungām spīd gludi skūts galvaskauss. Šī grupa spēj un māk. Uzvest kosmosā un atpakaļ. Spēks. „Rebel Riot” nesagaidīju. Arī esot bliezuši no sirds, sirds kambariem un iekšām, ka mežs trīcēja un drebēja. Pa to laiku, lielajā ballītes teltī jau bija gandrīz nospēlējusi grupa „Mary Jane” , kuru ļoti gribēju dzirdēt. Jokainā kārtā, nevaru pateikt neko sliktu par pasākumu. Labākajās DIY tradīcijās, skaņa, gaisma visām grupām laba. Daudzu festu problēma ar WC tīrību otrajā dienā šeit nebija. Paēst, iedzert, izklaidēties, ballēties. Rokmūzika, panki, metāls – Klangā tas ir. Draudzīgās devās. Protams, šogad varēja un vajadzēja būt vairāk ļaužiem, bet kādu daļu nospēra Cēsīs notiekošie pilsētas svētki. Festivālu rada ne tikai organizatori, bet arī apmeklētāji. Šogad tie bija ļoti dažādi, gan gados jauni, gan veci, panki, metālisti, jaunieši un pat mazi bērni. Draudzīgs festivāls alternatīvu mūziku cienošiem cilvēkiem. Labojums – alternatīvu rokmūziku cienošiem. Paldies, paldies, paldies. Redzamies nākamgad? Vairāk foto: www.facebook.com/VarnuLaiks/photos_stream?ref=page_internal klangfest.lv www.facebook.com/kfestlv

Dalīties