Raksturīgākās doom metal atšķirības ir:
1) lēna, smaga mūzika, savdabīgs klasiskā death metal palēnināts ekvivalents,
2) gotiskās harmonijas (lai gan ne vienmēr),
3) death vokāls, ar nelielu virzību uz dziedāšanu – tendence, kas noveda pie tīra vokāla (gan vīriešu, gan sieviešu),
4) teksti, orientēti uz depresīvu stāvokļu aprakstu, vilšanās, sāpes un citas „skumjas’’ lietas. Par neparastu elementu kļuva romantiskās lirikas parādīšanās MY DYING BRIDE tekstos, kuri dažās kompozīcijās izmantoja latīņu valodu kā galveno valodu ( debijas EP 1991 gadā). Mūsdienās parastu formātu pielietošana nav populāra. Doom ir iedvesmojies no daudziem citiem stiliem, attālinoties no pirmo 3-4 gadu laika konservatīvās, pašpietiekamās formas. Tā ir likumsakarīga stila attīstība un tagad mēs redzam doom izpildītāju piemērus pārejai uz alternatīvās vai neatkarīgās mūzikas lauciņu(PYOGENESIS),modernām sintēzēm (SAMAEL), art psychedelic rock (TIAMAT),progressive(grunge)(SOLITUDE AETURNUS),gotiku (3rd and THE MORTAL)un citi. Savas noslēgtās attīstības periodā (1990-94)doom stils ieguva raksturīgo estētiku un izteiksmes līdzekļus. Tomēr neizbēgami pienāca saplūšanas posms ar citām formām kā izeja no stagnācijas.
Lūk, neliela doom metal paveidu klasifikācija:
70-to gadu doom (Groove)
Pārstāvji – BLACK SABBATH, VALHALL, CATHEDRAL, ASTRAL RISING, PENANCE, SAINT VITUS, TROUBLE, WITCHFINDER GENERAL, PENTAGRAM). Sīs grupas pārstāv tā dēvēto true doom, tas ir, „īsto”, patieso doom. Tā apoloģēti ir BLACK SABBATH,(tiek uzskatīts, ka kompozīcijas Cornucopia vai Under The Sun ir jaunā virziena aizsācējas). Tomēr ilgu laiku šis stils atradās savdabīgā „nenoformētā’’ stāvoklī, un tika dēvēts kā hārdroks. Tādas grupas kā TROUBLE vai SAINT VITUS fanu vidū guva panākumus, tomēr likās, ka pēc BLACK SABBATH neveiksmīgu albumu sērijas stils vairs neatjaunosies. Bija zaudēta arī auditorija. Kad jau likās, ka viss jau zaudēts, notika kas svaigs. Lee Dorrian (vokāls) aizgāja no kulta grind grupas NAPALM DEATH un organizēja solo projektu CATHEDRAL,kurš „augšāmcēla”bijušo 70-to gadu true doom slavu. Debijas albumam Forest Of Equilibrium (1991) gan nav lielas saistības ar 70-tajiem, tas drīzāk ir ultra lēns, tiem laikiem lēnākais doom metal variants.
Pēc izmēģinājuma EP „Soul Sacrifice” (1992) CATHEDRAL laida klajā īstu šedevru, kas pārspēja albumu „The Etherial Mirror” (1993). Pēc tam sekotāju vilni vairs nevarēja apstādināt. Gandrīz visas šīs grupas muzicēja jau agrāk, bet ceļu viņiem izlauza CATHEDRAL. Bijušie ekstremālās mūzikas pielūdzēji meklēja kat ko jaunu, bet vecie sasparojās un no jauna pievērsās Groove. CATHEDRAL savdabīga īpatnība ir īpašais ritms – Groove, tieši tas, kādā muzicēja BLACH SABBATH un LEE DORRIAN oriģinālais vokāls. Grupa turpināja katru gadu izlaist jaunus albumus, šī žanra paraugus, kas tomēr nepārspēja „The Etherial Mirror”.
Classic gothic doom
Pārstāvji – PARADISE LOST, ANATHEMA, MY DYING BRIDE. Pēc PARADISE LOST albuma („Lost Paradise”) iznākšanas 1990.gadā kritiķiem bija grūti atrast apzīmējumu izteiksmīgajam stilam. Kā piemērotāko izvēlējās doom metal, tāpēc, ka šis apzīmējums atbilda lēnajai un smagajai mūzikai, ko izpildīja Chris Homes un viņa grupa. Acīmredzama bija arī spēcīga gotisko elementu ietekme. Termins gothic doom ātri izplatījās metāla mūzikas presē, kura līdz tam pret jebkurām gotikas izpausmēm izturējās visai vēsi. Gandrīz vienlaicīgi Britānijā parādījās līdzīga virziena grupas ANATHEMA un MY DYING BRIDE. Tās ir šī stila etalons, precīzāk – viņu pirmais attīstības periods, īpaši 1991.-1992. un 1993.gadā. Pēc nedaudzu albumu iznākšanas līdergrupas turpināja attīstīties , pārejot citās muzikālās kategorijās. ANATHEMA 1993.gada albums Serenades „velk” uz atmosfērīgāku skanējumu, MY DYING BRIDE pārgāja uz vieglāku, psihodēliskāku skaņu, bet PARADISE LOST nākošie albumi vairāk tiecās uz Groove smago variantu, toties vēlākajos viņu „gara darbos” gandrīz nekas nav palicis no smagā skanējuma. Īstu smago gothic doom spēlē, piemēram, APOTHEOSIS, NEOLITIC vai LOVE HISTORY.
Classical doom with clear voice
Pārstāvji: CANDLEMASS, COUNT RAVEN, MERCY, MEMORY GARDEN, SOLITUDE AETURNUS, SORCERER. Doom stila klasiskā forma, lēna mūzika, apvienojumā ar „tīro” dziedāšanu. Tiek uzskatīts, ka pamatu šim novirzienam lika BLACK SABBATH, pēc tam stafeti pārņēma MERCY/CANDLEMASS, kuri kļuva par etalonu daudzām grupām. Svarīga loma bija Messiah Marcolina spēcīgajam vokālam. Dažas grupas daudzkārt pārspēj BLACK SABBATH idejas (īpaši COUNT RAVEN vokālists Dan „Fodde” Fondeliuss, kurš vairāk līdzinās OZZY OSBOURNE nekā OZZY pats sev). Citi (MEMORY GARDEN) dod priekšroku CANDLEMASS formātam. Amerikāņu doom paraugs – SOLITUDE AETERNUS, grupu dibinājis „metāla” žurnālists John Perez. Pakāpeniski daudzas grupas sliecās uz progressive doom (SORCERER), to var saprast, jo progressive ir daudz vairāk izteiksmes formu, šis stils ir vieglāks un ar ievērojamāku auditorijas daudzumu.
Doom with female voice
Kā gotikā un gotiskajā rokā izmantot sieviešu vokālu vienmēr bijis tradicionāli, tā arī gothic doom parādījās grupas ar līdervokālisti. Pirmos eksperimentus veica jau PARADISE LOST, toreiz tā bija sensācija, bet pēc tam šī parādība izplatījās tik plaši, ka gandrīz nebija doom grupas, kurā netiktu izmantots sieviešu vokāls. Grupās 3RD AND THE MORTAL un GATHERING (1995-1997) pamatā ir sieviešu vokāli. Šī novirziena īpatnība ir savdabīgs „liriskums”.
Modern post doom
Pārstāvji: ORPHANAGE, SAMAEL 96, ALASTIS 96, SUNDOWN, BLOOD DIVINE, MOONSPELL, DOMINION. Šis novirziens parādījās ap 1996.gadu, kad daudzas jau pazīstamas grupas izlaida pēc skanējuma līdzīgus albumus (SAMAEL 96, ALASTIS 96, MOONSPELL 96). Parādījās pazīstamu mūziķu projekti – SUNDOWN (CEMETERY + TIAMA), BLOOD DIVINE (ANATHEMA + CRADLE OF FILTH). Galvenās iezīmes: 1) plašs, kvalitatīvs skanējums, 2) motīvu pārņemšana no modernākiem stiliem (no angry līdz black); 3) orientācija uz plašāku auditoriju.
Doom/Progressve
Pārstāvji: ABSTRACT ALGEBRA, SAVIOUR MACHINE, VENI DOMINE. Pēc neliela intereses zuduma par doom metal, kā izeja no krīzes tika atrasta sintēze ar veiksmīgi attīstošos un populāro progressive metal. Šinī novirzienā var veiksmīgi savienot nepieciešamo mūzikas smagumu ar ātrām un daudzveidīgām kompozīcijām. Raksturīgākie piemēri – VENI DOMINE, SAVIOUR MACHINE vai Leif Edling no CANDLEMASS jaunākais projekts – ABSTRACT ALGEBRA, kurš jau iepriekš bija orientēts uz progressive/doom idejām.
Doom/death
Divu stilu sajaukums. Piemēri – AMORPHIS (1992 – 1994) vai agrīnais CREMAORY (1993 - 1994). Death metal viegli palēnināts variants.
Doom/Alternative
Pārstāvji: PYOGENESIS, END OF GREEN, DARKSEED. PYOGENESIS skanējuma komerciālais virziens radīja vairāk pieņemamu skaņu masām. Rezultātā - divi albumi (1995 – 1997), un grupa pārgāja indie nometnē. Ir divi PYOGENESIS „kloni” – END OF GREEN (+ viegls grunge) un 100% kopija DARKSEED, kuri ar albumu Spellcraft (1997) demonstrēja pilnīgu uzticību PYOGENESIS darbības virzienam.
Doom/Grind (sludge)
Pārstāvji: DISEMBOWELMENT, WINTER, SYMPHONY OF GRIEF, GRIEF. Doom un grind sajaukums, grind tiek spēlēts ultra lēnā tempā. Diezgan izplatīts stils ar nosaukumu sludge, un tas parādījās hardcore „tusiņā” ASV.
Doom/Dark
Drūmā doom forma. Īpašais DECORYAH „saunds” ir visizteiksmīgākais piemērs. Atmosfērīgums, pasīvā skaņa, gotiskie elementi un papildus instrumenti – tās, lūk, ir galvenās pazīmes. Ir vēl viens paveids – „narkotiskais”, ultra – ultra lēnais variants, kuru iesāka un pameta 1991.gadā CATHEDRAL un veiksmīgi turpināja ESOTERIC un dāņu SKEPTICISM, kuri savam skanējumam pievienoja klavieres.
Doom/Black
Pārstāvji: KATATONIA, OPETH, TRISTITIA, FORGOTTEN SILENCE, PAGAN RITES, NORTHLAND. Parasti tas izklausās šādi – zem doom orientētas mūzikas black vokālās partikas (+ 30-40% mūzikas var tiekties līdz black tempam). Ir variants KATATONIA/OPETH, kur viss ir rūpīgi sajaukts un iegūts visai organisks un pievilcīgs rezultāts.
Doom/Avantgarde
Ir grupas, kas jūtas visai neērti klasisko formātu rāmjos. Piemēram, RENAISANCE, pamatā izmantojot doom, eksperimentē ar daudziem stiliem (albumā ir tikai divas konceptuālas kompozīcijas, 30 un 40 minūtes garas), bet PAN-THY-MONIUM (Dan Swano projekts) jau kuro reizi izbrīna savas nestandarta pieejas pielūdzējus.
