"Vēstures ķīlī" par personības lomu propagandā

Sarunā ar jaunā raidījuma "Vēstures ķīlis" veidotājiem Kaspars Zellis pastāstīja par jaunākajiem nacistu propagandas pētījumiem Latvijā, kas apkopoti viņa tikko izdotajā grāmatā “Ilūziju un baiļu mašinērija. Propaganda nacistu okupētajā Latvijā: vara, mediji un sabiedrība (1941-1945)”.

"Vēstures ķīlis" ir jauns raidījums radio NABA, kurā norisināsies interesantas diskusijas par un ap vēsturi. Raidījuma mērķis ir būt kā ķīlim, kas iecērtas klausītāju apziņā un izaicina padomāt par vēstures nozīmīgākajiem un aizraujošākajiem jautājumiem. Radio ēterā būsim katru otro ceturtdienu un veltīsim veselu stundu, lai sniegtu jūsu prātam kaut nedaudz vēstures.  

Raidījumu vadīs vēstures interesenti un Latvijas Universitātes vēstures studenti Kārlis Sils un Jānis Šiliņš.

Raidījums skanēs katru otro ceturtdienu no plkst. 20:00-21:00.  

Vēstures ķīlis: Kāpēc ir izvēlēts šāds grāmatas nosaukums (“Ilūziju un baiļu mašinērija. Propaganda nacistu okupētajā Latvijā: vara, mediji un sabiedrība (1941-1945)”)?

Kaspars Zellis: Principā ar nosaukumu bija ļoti lielas problēmas. Nebija problēmas izdomāt apakšnosaukumu “Propaganda nacistu okupētajā Latvijā” .  Daudzi nosaukumi tika izbrāķēti, piemēram, “Muļķa antiņš ticēja”, kas ir ņemts no nacistu propagandas plakāta un vizualizēja latviešu ticību  angļiem un amerikāņiem. Tādā veidā šī grāmata uzdotu jautājumu vai Latvijas sabiedrība tiešām bija šie muļķa antiņi. Tomēr mani padomdevēji to ieteica neizmantot, jo tas varētu kādu aizskart. Nosaukumu pēdējā brīdī kādā konferencē Latvijas Universitātē starp referātiem man palīdzēja izdomāt prof. Vita Zelča un prof. Irēna Saleniece. Nosaukums diezgan labi parāda šo  problemātiku. No vienas puses nacistu propaganda  balstījās uz ilūzijām, ka Latvijai tiks dota neatkarība, pašnoteikšanās tiesības  un to latviešu sabiedrība akceptēja. No otras puses tās bija bailes no boļševiku atgriešanās, kas veido šo otru pamatmanipulācijas tematiku. Uz šīm ilūzijām un bailēm kara laikā tika balstīta manipulācija ar latviešu sabiedrību.

Vēstures ķīlis: Vai personībai arī bija loma šajā nacistu propogandā vai arī tā bija bezpersoniska un salta aprēķina mašīna?

Kaspars Zellis: Personība varēja tikai censties pretstāvēt. Piemēram, 1941.gadā tika pilnībā aizliegts sludināt idejas par Latvija valsti, uzraudzīts, lai 18.novembrī nekur neparādītos Latvijas karogs. Tomēr reihskomisāra preses daļas pārraudzībā esošais laikrakts “Tēvija” atļaujas publicēt dzejoli , kas ir veltīts it kā mātei, bet tomēr aiz tā mātes tēla skaidri parādās valsts. Šeit noteikti nospēlēja personības faktors. Vai arī Kārļa Skalbes intelektuālā pretstāvēšana visam šīm nacistiskajām idejām literārajā žurnālā "Latvju Mēnešraksts". Arī te redzams šis personiskais moments. Taču jāsaka atklāti, ka ļoti daudz šādu momentu mēs nevaram nosaukt.

Vēstures ķīlis: Kādi bija kritēriji pēc kuriem tika izvēlētas autoritātes propagandai?

Kaspars Zellis: Autoritātes izvēlējās, lai veiktu “runājošo” propogandu sapulcēs, mītiņos utt. Galvenokārt tie bija sabiedrībā redzami cilvēki.  Piemēram, tie bija augstskolu pasniedzēji, latviešu pašpārvaldes ierēdņi, dzejnieki, rakstnieki.

Vēstures ķīlis: Kāda bija akadēmiskās vides reakcija uz propagandu augstskolās?

Kaspars Zellis: Ir diezgan maz ziņu. Piemēram, savulaik Berlīnē izdevās atrast dokumentu - Latvijas Universitātes profesora Jēkaba Vītola sūdzību. Prof. Vītols bija arī antisemītisma institūta direktors. Viņu, līdzīgi kā daudzus mācībspēkus, propagandas daļa aicināja uzstāties sapulcēs, lai veicinātu cilvēku iesaistīšanos latviešu leģionā. Piemēram, reaģējot uz prof. Vītola klaji antisemītiskajiem izteikumiem,  viņa darba biedri un Universitātes vadība visādā veidā traucēja viņa parādīšanos atklātībā, uzskatot, ka viņš būtībā runā sabiedrībai nepieņemamas lietas.

Viss raidījuma ieraksts:

Vēstures ķīlis #01 (14.03.2013_K.Zellis_Propaganda nacistu okupētajā Latvijā) by Radionaba on Mixcloud