Turnīrs izvērsies pēc pilnas programmas un nonācis tur, kur tam bija jānonāk – jauniešiem cenšoties vienam otru pārspēt, vulgaritāte, lamu vārdu izmantošana rīmēs eskalējās ar necerēti lielu jaudu. Tajā pat laikā, raidījumos izskanēja arī saturiski spēcīgi izvirdumi, kurus atzinīgi novērtēja gan eksperti, gan klausītāji, kas norāda uz auditorijas izpratni.
Ja reiz Latvijas Radio programmā iekļauj šādu, konkrētai mērķauditorijai veltītu, turnīra žanru, nenosakot konkrētas robežas un kvalitātes prasības, ir diezgan aplami pēkšņi sākt nodarboties ar cenzūru jau spēles gaitā, īpaši tuvojoties noslēguma fāzei. Pasaulē ir neskaitāmi piemēri, īpaši ASV un Lielbritānijā, kur bieži nav robežu tekstuālajās izpausmēs, turklāt šo kultūru pārstāvji, atļaujoties izkāpt no sabiedrības uzliktajām normām, t.sk., par necenzētas leksikas lietošanu netiek ne apspiesti, ne kādā citā veidā ierobežoti. Tie var apgānīt gan valsts simbolus, gan mātes, gan tēvus, un tas notiek arī valsts kanālos attiecīgās nakts stundās un ar attiecīgiem brīdinājumiem. Šajā gadījumā var diskutēt par brīdinājuma jēgu, jo Latvijas Radio 5 – “Pieci.lv” vispirms veidots tieši jauniešiem, akcentējot vecumu līdz 18 gadiem. Klausoties radio, „pieskatītāju” praktiski nav, klausītāji vairumā tikai vienaudži, uz kuriem šādi paziņojumi neiedarbojas.
Neskatoties uz to, ir skaidri jāapzinās, ka šāds turnīrs ir sava veida sabiedrības spogulis, un, no tā bēguļojot, brutāli aizliedzot vai cenzējot laikā, kad slūžas legāli tikušas atvērtas, var panākt tikai pretēju efektu – jaunieši vēl vairāk vēlēsies izcelties, cenšoties izteikt gan protestu, gan visatļautību, vienlaikus samērā lēti ceļot reitingus izpausmei un tās platformai.
Sava daļa atbildības jāuzņemas arī Latvijas komercraidstacijām (protams, arī citiem komercmedijiem), kuras nenogurstoši gadu no gada kultivējušas vulgārās popmūzikas standartus, kā rezultātā notrulinājusies jauno cilvēku pasaules uztvere, radošums un paškritiskuma iezīmes. Nožēlojami, ka tieši populārākie komercradio pēkšņi ieņem viszinošu un moralizējošu lomu, kuras pamatā, iespējams, ir savtīgi nolūki paplašināt reklāmas tirgu un iegūt daļu valsts dotāciju nacionālā pasūtījuma ietvaros.
Atgriežoties pie konkrētās situācijas, jāsaka, ka tikai ar aizliegumiem un cenzūru pozitīvs efekts nav gaidāms. Tikai naivais un nezinātājs var iedomāties likt „dziedāt citu dziesmu” īstenam hiphoperim, pankam vai metālistam. Visupirms jauniešiem vienlaikus jāpiedāvā informatīvi kvalitatīvi raidījumi un ārpus ētera aktivitātes, kas ir gan Latvijas Radio 5 – “Pieci.lv”, gan Latvijas Radio 6 – LU Radio NABA.
Kā piemērus tādiem raidījumiem Radio NABA programmā var minēt Hip Hop kultūrai veltītu raidījumu „Pierasti ieraksti” un brīvā stila raidījumu „Adata”. „Pierasti ieraksti”, viennozīmīgi, ir senākais un „pieredzes bagātākais” hip-hop mūzikas raidījums Latvijā ar 13 gadu stāžu. Minētajos raidījumos apskata kā ārvalstu, tā Latvijas vietējos skatuves māksliniekus, ietverot arī dzīvās uzstāšanās ar freestyle elementiem.
Runājot par Latvijā radītu mūziku, Radio NABA vienmēr ir atbalstījusi un iekļāvusi raidījumos un rotācijās tieši nekomerciālāku mūziku, tajā skaitā pagrīdes mūziku, tādu mūziku, kuras žanriskais, virzienu un reģionālais izpausmes areāls ir nepatverami plašs kā vietējā, tā pasaules līmenī. NABA pārstāv mūziku, kuru neviena radio programma Latvijā neatļaujas atskaņot un tā arī neaptvers šo muzikālo daudzveidību. Un šeit slūžas ir vaļā! Turklāt ar ekspertu cienīgu atlasi un skaidru prātu.
* Citāts no apvienības "7 Pieauguši vīrieši" balādes "Sauciet".
