„Eschatos” ir black metal grupa no Rīgas, šis ir viņu otrais albums. Grupas kontā debijas albums „Hierophanies”, pašmāju metālistu gada balva, emocionāli piesātināti koncerti.
Lai saprastu, kas ir „Eschatos”, pašam jāieskatās savā bezdibenī. Jāmeklē nosodījuma, neērtuma un piesardzības iemesli. Tie paši iemesli, kas padara Jūs traki niknus, agresīvus un pat ļaunus. Tas ir dīzelis, kas kurina „Eschatos” liesmu un dzinēju. Nepieradinātu, neierobežotu, tīru, reizē, arī destruktīvu.
Ja parokamies grupas biogrāfijā, tad derētu ietamborēt atsauces uz grupām „Ocularis Infernum” un „Grondh” , uz šo grupu pelniem ir būvēts „Eschatos”. Ar piebildi, ka kaut kur pa vidu, tumsā notika lielais sprādziens, kas rezultējās grupas filozofijā, attieksmē, skanējumā un tekstos. Par sprādzienu vai notikumu kombināciju noteikti jājautā pašiem grupas dalībniekiem, jo „Eschatos” ir krietni augstāk, tālāk un spožāk prom no abām augstāk minētajām grupām.
Kas arī bija gaidāms, jo debijas ieraksts „Hierophanies” (2013) bija spoža debija pašmāju metāla skatuvē. Tumšs, auksts un ļauns. Bez pašmāju metālistu novērtējuma „Gada Albums 2014” šis ieraksts saņēmis arī daudzas pozitīvas atsauksmes no pasaules metāla medijiem. Izdots arī kasetes formātā ASV.
Tas, kas grupu padara atšķirīgu no pārējām ir – jau pieminētā vide, šī grupa varētu būt paraugs daudziem citiem. Gan ar radošumu, gan attieksmi citam pret citu, gan nebaidīšanos izgāzt emocijas, tādas, kādas tās ir iekšā. Lai tās būtu sāpes, depresija vai dusmas uz visu pasauli. Ja prasmīgi to iepiņķerē ģitāru rifos, bungu dārdoņā, basos un balsīs – ar tīrām, īstām, dzīvām emocijām. Game Over. Lūk arī rezultāts. Uzrunā pati mūzika, kā mūzika, māksla vai šajā gadījumā, derētu lietot vārdu rituāls. Nevis glancētu žurnālu vāki, sabiedrībā slavenu cilvēku ieteikumi paklausīties tieši šo vai reklāmas stabu kliegšana – ņem un klausies. Tagad.
Vai albums ir dzīvespriecīgs? Nav gan. Tas ir sasodīti dziļš un smags. Vai albums ir black metal? Jā un nē. Jā, jo tam varētu šo ierakstu pieskaitīt, atbilst. Kopumā, pat vietām gribētos to dēvēt jau ārpus standarta black metal rāmjiem ejošu. Postapokaliptisku un reizē griezīgu latviešu melnmetālu. Ar atslēgvārdiem - progressive, devil, post, ambient, experimental, black metal. Nekas, ka viscaur tas ir angļu valodā. Nezinātājs nepateiks, ka šī ir Latvijas grupa.
Visticamāk, ka nezinātājam būs vēl viens pārsteigums, ka centrālā vokāliste ir sieviešu dzimtes.
Sākumā dikti liekas, ka albums ir pārlieku īss, jo sākas ar instrumentālo gabalu, ātri paskrien viducis. Un viss. Kā vējš prom. Atstājot rūsainu nospiedumu, ko vietām ar smilšpapīru norīvējis līdz kaulam šis te albums.
Nekā nebija. Ja klausīšanās brīdī izslēgsiet apgaismojumu, izmantosiet jaudīgākas skandas – panāksiet „eskatos” efektu, runā, ka katram tas esot mazliet savādāks.
Pozitīvā ziņa – kopumā skan ļoti labi, ausīs nekrīt pārlieka eksperimentēšana vai sterili tīra skaņa, taustāmajā diska versijā ir papildus gabals – bēdīgi slavenās zviedru grupas „Silencer” kaverversija.
Ja nebaidaties velna piesaukšanas, ieskatīšanās savas personīgās tumsas dzīlēs vai griezīgu un ķērcīgu skaņu – provējiet. Ja kaimiņi ir sajūsmā un prasa, kas tas ir, droši var teikt, ka tā ir šībrīža labākā latviešu melnā metāla grupa.
Ar albumu ierakstu, miksēšanu, māsterēšanu, strādājuši – Gints Lundbergs, Guntis Podvigs, Ģirts Laumanis. (p.s. ierakstīts galvenokārt pašas grupas studijā!)
Vāciņa noformējums – Jānis Burmeistars.
Kristiāna – balss, Jānis – ģitāra, vokāls, trombons, Edgars – ģitāra, efekti, Tomass – bass, efekti, Edvards – bungas, perkusijas, Marko – taustiņi, efekti
eschatoslv.bandcamp.com
