Tumšfolka grupa „Rāva” un latviešu karavīru dziesmas debijas albumā „Rāva”.

„Rāva” ir vismaz piecu cilvēku sastāva muzikāls veidojums, kas publiskos koncertos parādās ļoti reti. Vai nu visi cītīgi strādā pašu zemē vai ārpus, bet uz albuma atvēršanu bija sapulcējušies pulka ļaužu, par ko liels prieks. Karavīru dziesmas jeb tautas mutvārdu daiļrades bāze, kas apbūvēta ar mūsdienīgāku skanējumu. Tik ļoti specifiski citādu, ka tas neatraida, bet aicina iedziļināties pamatīgāk. To sakot, domāju – šis ir ļoti labs paraugs, ka ar mūsu kultūras mantojumu var iesākt dikti daudz – lai tas ir klasiskā izpratnē,  dziedāšana, folkmetāls vai elektronika, kas veiksmīgi sakombinēta ar tautas mūziku un tekstiem. Labu piemēru netrūkst – Biruta Ozoliņa un DJ Monsta, „Iļģi”, „Jauno Jāņu Orķestris” ar Vilku un daudzi citi, kas uzdrošinās šo materiālu interpretēt.
Karavīru dziesmām - gana specifiskai nišai, zināmākie vārdi ir tikai daži – vairāku gadu garumā to aktīvi dara vīru kopa „Vilki”, sievu atzars „Vilcenes” un vismz viens albums ar šo tematiku „Zobena Dziesma” ir grupai „Skyforger” . „Rāva” iet savu ceļu, tik ļoti neierastu, savādāku, unikālu, ka viena daļa klausītāju šos nespēs pienācīgi novērtēt, tai pašā laikā, klausoties pasaulē atzītos līdzvērtīga žanra spīdekļus, pirmais, kas nāk prātā ir „Warduna” vai „Skuggsja” . Mans iecienītais spoken word / choral folk žanrs satiekas ar ambient, experimental, neo folk, bet labā ziņā – kontrastējoši, plūstoši un smuki, nepazaudējot tumšfolka elementus un noskaņu. Vārds tumšfolks pat ir pats trāpīgākais, atbilstošākais un spēcīgākais. Šis nebūs albums, ko ikdienā klausīties, bet šim noteikti jābūt kolekcijā, ir dienas, kad vajag šo noskaņu, it īpaši, mūsdienu nestabilajā pasaulē, kad pārlieku aizmirstam par savu kultūras mantojumu. Ja grupa uzaudzēs musīšus, koncertēs biežāk, plašāk un vairāk – šis albums tikai veicinās domāt, uzturēt un darboties ar folku, neo folku visos virzienos. facebook.com/bandrava  

Dalīties