Šā gada oktobrī Latvijā bez darba reģistrēti gandrīz 11 tūkstoši jauniešu. Starp šiem 15 līdz 24 gadu vecajiem bezdarbniekiem desmitā daļa ieguvuši augstāko izglītību
Lai skatītu infografiku pilnā izmērā spied uz attēla vai šeit - Jauniešu bezDarbs
Ko darīt, lai ar augstskolas diplomu kabatā nebūtu jādzīvo no sociālajiem pabalstiem? „Uzņēmējiem vajag darbiniekus ar pieredzi, bet studentiem nav, kā pieredzi iegūt. Domāju, ka studiju laiks ir tas brīdis, kad vajadzētu sākt strādāt. Vislabāk, ja to iespējams darīt savā nozarē,” uzskata Artūrs Plešs, RTU students. Viņš ir viens no četriem 39. kabineta eksperimenta „Vai studentam viegli atrast darbu?” dalībniekiem.
Eksperiments vēlreiz apstiprināja - lai students atrastu darbu savā nozarē, vispirms nepieciešama prakse. Taču arī studentiem, kuri gatavi iet praksē un nesaņemt par savu darbu atalgojumu, jāsaskaras ar vairākām problēmām.
Kā norāda augstskolu pārstāvji – studentam pirmajā vietā jābūt mācībām! Tās grūti savienot ar darbu, turklāt pirmajos mācību gados iegūtās zināšanas vēl neļauj strādāt nozarē. Augstskolu obligātā prakse paredzēta pēdējos kursos. Vairākas mācību iestādes studentiem palīdzot atrast prakses vietu savos sadarbības uzņēmumos, tomēr vēlētos, lai tādu būtu vairāk, un uzskata, ka valstij vajadzētu veicināt uzņēmumu vēlmi ņemt praksē un darbā topošos speciālistus.
Vajadzību pēc bonusu programmas uzsver arī darba devēju organizāciju pārstāvji - praktikants uzņēmumam ir papildus slogs un risks. Viņi norāda, ka izglītība ir pārāk akadēmiska, un tās politikas veidošanā daudz vairāk jāiesaista uzņēmēji. „Šobrīd lēmumus pieņem ierēdņi, un, lūk, ir rezultāts,” saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidents, uzņēmējs un viens no augstskolas Turība dibinātājiem Aigars Rostovskis.
Personāla atlases speciālisti atgādina, ka ķēdītē „students – augstskola – darba devējs” pirmais tomēr ir pats jaunietis. Bieži pie bezdarba noved motivācijas trūkums. „Ir daļa cilvēku, kuri tiešām nemēģina saprast, kas ir tas, ko viņi grib darīt. Ja nav šīs sapratnes, nebūs arī motivācijas,” spriež CVO Recruitment Latvia pārstāve Baiba Kreišmane.
Tāpat reizēm, meklējot darbu, tiek pieļautas praktiskas kļūdas ar CV, motivācijas vēstulēm un komunikāciju ar potenciālo darba devēju. Vai studentam būtu jāstrādā mācību laikā? Vai viņi ir motivēti un gatavi darba tirgum? Vai augstskolas sagatavo studentu darbam nozarē? Vai uzņēmumi ir gatavi ieguldīt resursus jaunajos darba ņēmējos? Kurš pirmais paspers soli otram pretī – izglītības sistēma vai darba devēji?
26. novembrī Latvijas Radio 1 raidījumā „Krustpunktā” par šiem jautājumiem diskutē Labklājības ministrijas darba departamenta vecākā eksperte Daina Fromholde, LDDK izglītības un nodarbinātības eksperte Anita Līce, RTU mācību prorektors Uldis Cukovskis, Rīgas Austrumu slimnīcas Izglītības daļas vadītāja Dace Baltiņa, SAF tehnika rīkotājdirektors Jānis Ennītis un Artūrs Plešs – eksperimenta dalībnieks un RTU students.
Vairāk par eksperimenta norises gaitu, universitāšu, studentu un darba devēju pārstāvju viedokļiem var uzzināt šeit - „Vai studentam viegli atrast darbu?”