Jau vairākus gadus populārākā apokalipses teorija, kas skaidro armagedona pienākšanu ar senā Maiju kalendāra beigām, saistāma ar šī gada 21. decembri. Tuvojoties zīmīgajam datumam, 39. kabinets devās aptaujāt piecus dažādu jomu speciālistus - psihologu, dziednieci, garīdznieku, astrologu un astronomu, lai noskaidrotu viņu viedokli par to, kas īsti mūs sagaida mazāk kā pēc mēneša - 21. decembrī.

 Pastardienas sludinātāji sola, ka pār zemeslodes iedzīvotāju galvām nākšot visas iespējamās un droši vien arī neiespējamas katastrofas, sākot ar kodolkaru un atombumbu sprādzieniem, beidzot ar dabas katastrofām un nāvējošu slimību pandēmijām. Vēl citi saka, ka ar to vien mūsu kataklizmas nebeigsies, jo izrādās, ka citplanētiešu rase no planētas X tieši 21. decembrī izlēmuši mūs apciemot pirmo reizi. Vai tiešām divas dienas pirms Ziemassvētkiem tā vietā, lai sarūpētu dāvanas draugiem un radiem un ceptu smaržīgas piparkūkas svētku galdam, mums būtu jāslēpjas pazemes bunkuros, jāgādā pārtikas un ūdens krājumi, gaidot pēdējās stundiņas pienākšanu?

„Katastrofa ir novērsta ātrāk, nekā viņu bija domāts realizēt, bet tas nedod iemeslu mums dikti priecāties,” uzskata dziedniece Ilze Jansone. Tomēr ikviens no aptaujātajiem ekspertiem min, ka neskatoties uz neskaitāmu apokaliptisku teoriju pārbagātību, pasaules gals šogad pie apvāršņa neesot manāms. „Ja skatās no astronomijas viedokļa, protams, pastāv riski, bet jāsaka, ka šobrīd nav zināms, ka kāds asteroīds vai komēta pārskatāmā nākotnē kaut ko varētu nodarīt Zemei,” saka Latvijas Astronomijas biedrības pārstāvis Mārtiņš Gills. Numerologs Kristaps Baņķis, runājot par zīmīgo datumu, secina: „No numeroloģijas viedokļa tur viss izskatās fascinējoši labi.”

Dalīties