Labvakar es aprakstītu, kā randiņu ar savu pirmo lielo mīlestību, kurā abi cienājamies ar augļu salātiem jebšu - salds un mīļš. Ja apelsīnu sulas dzeršana pēc zobu mazgāšanas ir viena no visu laiku sliktākajām kombinācijām, tad Klāvs un Elizabete (vai Klāvs un Kate) ir viena no vislabākajām. Viņu sadziedāšanās padara visu pieredzi vēl sulīgāku un pasakaināku. Labvakar tembrālā ekstāze nav tikai pateicoties vokāliem, bet arī tam, ka tika iesaistīti vairāki instrumenti. Dažkārt var viegli pazust vai nu elektriskās ģitāras akordu progresijā, vai maigajā flautas melodijā.
Sākumā mani mazliet samulsināja dažu dziesmu piedziedājumi, jo šķita cheesy jeb sieraini(?), tie bija šķietami pārāk vienkārši, taču visas dziesmas kontekstā neizklausās tā, it kā tie tur neiederētos. Es teiktu, ka lieta, kas man visvairāk nepatīk, ir albuma mikss. Piemēram, dziesmā Sniegs vokāli neizklausās kā galvenā daļa, jo tie pazūd zem bungām. Un dažās dziesmās basģitāras tonis vairāk izklausās kā fona troksnis, nevis kā neatņemams dziesmas elements.
Prieks redzēt, ka visas dziesmas, neieskaitot Ievads, ir garākas par četrām minūtēm. Nevaru iedomāties, ja, piemēram, Daugavas kreisajā krastā būtu saīsināta uz nepilnām trīs - četrām minūtēm, tā būtu pilnīgi cita dziesma. Labvakar nebūtu tik ambiciozs un ietekmīgs albums, ja visas dziesmas būtu saīsinātas komerciālu iemeslu dēļ.
Noslēgumā, Labvakar noteikti ir šī gada viens no vislabākajiem latviešu albumiem. Tas ir albums, kuru varētu izbaudīt jebkurš mūzikas fanātiķis vai jebkurš svētdienas šoferis mūzikas klausītājs. Būšu ļoti vīlies, ja ceturto studijas albumu nesauks Labnakt.
Vērtējums: 8 balles
