Molchat Doma: "Gribējām radīt astoņdesmito gadu skaņu."

MS: Jegor, sveiks!

MD: Labdien.

MS: Sākumā vēlējos pavaicāt par Jūsu jauno līgumu ar leiblu Sacred Bones no ASV. Tas mums bija pārsteigums.

MD: Jā, nu mums tas arī bija liels šoks. Ilgi uz to gājām, lai tiktu pie līguma ar viņiem, un mums tas bija ļoti svarīgs gājiens, svarīgs lēmums, un esam ļoti priecīgi.

MS: Tu teici “ilgi gājām”. Tātad tas bija Jūsu mērķis?

MD: Mums tā ir jauna lapaspuse mūsu grupai, tā varētu teikt.

MS: Bet kāpēc tieši Sacred Bones?

MD: Jo... Mēs uzrakstījām viņiem, viņi mums atbildēja (smejas). Un tā sanāca. Mēs esam apmierināti ar viņu darbu un priecīgi par konktraktu.

MS: Pēc tam, kad parakstījāt ar Sacred Bones, kas ir liels sasniegums un solis uz priekšu, vai tagad ir sajūta, ka varat sasniegt vēl vairāk nekā šķita iepriekš?

MD: Kā jau teicu, tas mums ir liels sols un šobrīd ir vēlme uzstāties lielākajos festivālos. Tāpat būtu arī jauki, ja mūsu mūzika parādītos kādās filmās. Es domāju, mēs to varam izdarīt kopā ar mūsu leiblu.

MS: Kāda ir sajūta, sasniedzot tik daudz un gūstot tādu atzinību, kad tik daudzi cilvēki jūs dzird, bet tajā pat laikā nevarot braukt turnejās, koncertēt dēļ pandēmijas?

MD: Protams, mēs esam ļoti priecīgi, ka šajā laikā – karantīnas laikā – visai Pasaulei sarežģītajā laikā mēs turamies virs ūdens, tas ir ļoti labi. Vismaz es tā uzskatu, ka mēs turamies virs ūdens, par to liels paldies visiem klausītājiem. Ļoti, ļoti žēl par to, ka šobrīd nav nekādas koncertdzīves, ļoti tās pietrūkst un ceram, ka tuvākajā laikā tas viss beigsies, varēsim koncertēt un noteikti atkal apciemosim jūs. Ļoti, ļoti gribētos to.

MS: Jūsu jaunais albums “Monument” drīzumā nāks klajā. Kā tas atšķirsies no jūsu iepriekšējiem diviem ierakstiem?

MD: Varu uzreiz teikt, ka tas atšķirsies, noteikti. Atšķirsies skanējums, jo mēs centāmies vairāk radīt astoņdesmito gadu skaņu. Tur būs dziesmas, kuras mūsu grupai nav visai tipiskas. Konkrēti mans vokāls, ja tā var izteikties, kļūs vairāk kā instruments. Kā sintezators, piemēram. Būs interesanti. Jau nevaram sagaidīt cilvēku reakciju.

MS: Kad tiks izdots albums, Jums būs prezentācijas pasākumi Maskavā, vai ne?

MD: Jā.

MS: Un tad jums ir ieplānota liela turneja Meksikā un jums tur ir diezgan daudz fanu. Ir facebook lapa, kur ir vairāk nekā 9000 tieši meksikāņu sekotāju. Vai Jūs zinājāt par to? Vai tas ir pārsteigums, ka Jums tur ir tik liels atbalsts un kā tas vispār notika, vai zināt iemeslus?

MD: (smejas) Jā, es zinu par šo grupu, redzēju, ka tur ir ļoti daudz cilvēku. Un... tas ir ļoti dīvaini. Es pat šobrīd esmu pārsteigts, ka mums tur ir kaut kāda sava fanu bāze, lai gan mēs tur nekad neesam koncertējuši, nekad neesam bijuši (visi smejamies). Bet tas ir ļoti interesanti. Protams, noteikti tur aizbrauksim. Mums jau vajadzēja būt turnejai tur, bet – jau atkal – dēļ pandēmijas netikām.

MS: Sava fanu bāze Jums ir arī Rīgā. Kā tu atceries pēdējo koncertu Rīgā?

MD: Jā, es atceros pēdējo koncertu Rīgā. Tas bija ļoti superīgi. Ja godīgi, es neatceros vietas nosaukumu, bet cilvēku bija tik daudz... Tajā iestādē bija kaut kāda balkona zona, un pat tajā balkona zonā bija cilvēki, pat uz ielas. Neatceros arī, kurš tas bija mēnesis, bet bija auksts ārā, taču cilvēki stāvēja uz tā balkoniņa, faktiski uz ielas un klausījās mūsu mūziku. Pēc koncerta nebija iespējams tikt ārā, viss bija pārpildīts.

MS: Tātad Jums bija ieplānota turneja Meksikā un citur. Kas ir tā vieta, kur Jūs visvairāk gribētu spēlēt pēc pandēmijas?

MD: Oi... (smejas). Es domāju, ka... kur vien iespējams. Galvenais, lai var uzstāties, jo ļoti pietrūkst koncertu, un tiklīdz mums piedāvās, uzreiz arī ar prieku brauksim.

MS: Vienkārši gribas spēlēt?

MD: Jā, vienkārši gribas spēlēt, gribas koncertus. Ļoti, ļoti. Tā pietrūkst.

MS: Jegor, paldies tev. Un veiksmi! Un ceram, ka pandēmija beigsies kaut kad...

MD: Jā, ceram. Nu, kaut kad jau noteikti beigsies. Cerēsim, ka tuvākajā laikā.

MS: Vēlreiz paldies Tev.

MD: Paldies Jums.