Inovācijas ir kā rododendri, jo vairāk lej, jo labāk zied! Intervija ar LU rektoru un profesoru Indriķi Muižnieku

Ar Latvijas Universitātes rektoru, profesoru Indriķi Muižnieku Latvijas Radio 6 Latvijas Universitātes (LU) radio NABA raidījumā “NABArīta viesis” sarunājas Artis Ozoliņš un Rihards Blese.

Ir pavasaris, drīz būs vasara, un ir uzziedējuši rododendri gan pie LU galvenās ēkas, gan Botāniskajā dārzā Rīgā un arī Babītē. LU pieder plaša rododendru kolekcija, tāpēc vēlos izmantot iespēju un pajautāt jums kā biologam, cik ilgi vēl varēsim izbaudīt to ziedēšanas laiku?

Es vakar tieši biju Babītē un noteikti rododendri vēl ziedēs kādu laiku, jo daudzi pat nebija sākuši īsti ziedēt. Babītē ir vēsāks nekā galvaspilsētā, tāpēc domāju, ka vēl divas, pat trīs nedēļas noteikti vēl būs. Rīgā, protams, ka ir siltāks, tāpēc te kādu nedēļu mazāk. Noteikti aicinu apmeklēt Babīti, jo tur tiešām ir ko redzēt, var apskatīt un saskaitīt gan jaunās, gan reģistrētās rododendru šķirnes, jo arī selekcija ir saistīta ar inovācijām. Jaunas šķirnes ir jauni patenti, ko var pārdot un komercializēt tāpat kā citas inovācijas. Inovācijas ir visur!

Kādas pašlaik ir tendences augstākās izglītības attīstībā un transformācijā? Kāda nozīme tajā ir inovācijām?

Pašlaik ir interesants posms augstākās izglītības pārvaldības jomā. Ir noslēgušās diskusijas par augstākās izglītības iestāžu pārvaldību un Augstskolu likumu. Drīzumā parādīsies augstskolu padomes, kas nav nekas ļoti inovatīvs, jo tādas jau ir daudzās anglosakšu zemēs un citviet Eiropā. Cerams, ka labie nodomi nebūs nobruģējuši ceļu uz kaut ko ne visai labu. Tā steiga un pēdējā brīža lēmumi rada nelielas bažas, tāpēc ceram uz inovatīviem risinājumiem.

Vārds inovācijas mūsdienās ir visur. Visi ir inovatori un inovē. Tāpēc nedaudz provokatīvs jautājums - kā bija ar jaunradi LU arī senākos laikos, kad par to vēl visi nerunāja? Hakatoni un workshopi, kā tos sauca un rīkoja agrāk?

Jums ir pilnīga taisnība. Tas nav nekas jauns. Universitātē šajā radošajā darbībā vienmēr ir bijuši divi galvenie virzieni. Pirmais - radīt zināšanas un tērēt naudu, lai tādas rastos. Un otrs virziens -  šīs jauniegūtās zināšanas pārvērst naudā. Vienmēr ir cilvēki, kas prot vienu vai otru.

Tikai viens piemērs no LU, kad vēl nebija zināms vārds inovācijas zināms. Īsi pēc LU dibināšanas, kad vēl Latvijā nebija tādu farmācijas uzņēmumu, jau 1923. gadā mikrobiologs un vēlāk politiķis Augusts Kirhenšteins Kleistos izveidoja LU Seruma staciju. Tai laikā tā bija vieta, kurā ražoja gan biopreparātus, gan vakcīnas, arī diagnostikas preparātus. Apgādāta tika ne tikai Latvija, bet arī visa Baltija ar vairāk nekā 200 nosaukumu preparātiem.

Bet ir ļoti forši, ka mūsdienās ir šāda speciāla inovāciju grantu programma un finansējums, jo, ja rododendrus aplej tie labāk zied, tāpat ir ar inovācijām.

Bet tagad pie mūsdienām. Kāda loma LU ir Inovāciju grantu programmai studentiem? Kas jums tajā šķiet vissvarīgākais un nozīmīgākais?

Man liekas, ka programmā ir daudz interesantu un labu aspektu. Lai programmu izveidot, LU pasniedzējiem un projekta komandai profesores Signes Bāliņas vadībā bija daudz jāpastrādā, lai Latvijas uzņēmējus ieinteresētu un tie apstiprinātu savu līdzdalību. Nauda, kas tiek ieguldīta programmā nav tikai Eiropas, bet arī uzņēmēju, kas ar savu līdzdalību apstiprina, ka šādai pieejai ir jēga. Arī LU fonds palīdzēja visu šo izveidot.

Caur šo programmu nostiprinās saite ar uzņēmējiem un dažādām nozarēm, piemēram,  telekomunikācijas, ķīmijas un farmācijas, kā arī citos virzienos. Bet pats galvenais – programma ir iespēja dažādu fakultāšu studentiem sadarboties. Plānots, ka līdz pat 3000 studentiem būs iespēja izmēģināt attīstīt savas vai uzņēmumus interesējušas idejas un problēmu risinājums.

Manuprāt, tas ir lieliski, ka līdz ar studijām tu vari darīt ko tādu, kas ir vajadzīgs ne tikai tev, bet arī kādam citam. Tas dod brīnišķīgu sapratni, ka tu dari ko noderīgu un redzi tam pārskatāmā laikā arī rezultātu. Fundamentālās zinātnēs bieži rezultāts ir jāgaida daudz ilgāk. Mūsu mērķis ir vismaz 100 inovācijas, kas tiks izmēģinātas. Protams, ka aizies tikai noteikta daļa, bet tāds ir inovāciju radīšanas process. Cerams, ka radīsies arī jauni uzņēmumi.

Ja mēs ielūkojamies nedaudz nākotnē. Kādi ir LU plāni attiecībā uz inovācijām, pētniecību un nozaru sasaisti?

Inovācijas var būt dažādas, bet tas uz ko mēs skatāmies ar perspektīvu ir inovāciju integrācija visās studiju programmās, īpaši līdz ar jaunā LU Akadēmiskā centra izaugsmi un attīstību   Torņakalnā. Visi studenti un pētnieki vienuviet, moderna vide, kurā varēs sadarboties. Torņakalnā būs visa nepieciešamā infrastruktūra, kur visu var izmēģināt, iedarbināt un pārbaudīt, vai tas tiešām strādā. Jau divu pirmo ēku, Dabas un Zinātņu mājas, pieredze skaidri parāda, ka šāda mūsdienīga vide dod impulsus un rāvienu, kas nepieciešams jaunām inovācijām un idejām,  pētījumiem un publikācijām. Šī vide rada permanentu hakatona situāciju, vari visu laiku savākt sev domubiedru pulciņu un darboties.

Vai jūtat, ka divas pirmās mājas ir jau veicinājušas jaunu inovāciju radīšanu?

Noteikti, tiek īstenoti daudzi lietišķi pētījumu projekti, piemēram, fizikā un slimību diagnostikā. Tiek izstrādāti jauni virtuālie mācību līdzekļi, kuru veidošanā tiek izmantotas 3 D tehnoloģijām. Ir daudz labu piemēru tam, ka ieguldījumi pētniecības vidē ir ļoti nozīmīgi un atmaksājas.