Trešdien, 19. oktobrī, Vagonu zālē, Rīgā aizsākas jauna mūzikas pasākumu sērija – „Ielāps”. „Ielāps” ir neatkarīgās mūzikas iekštelpu pasākums, kura ideja dzima mazu brītiņu pirms pasaules pandēmijas sākuma. Idejas pamatā – mūzikas pasākums, lai vienotu, iedvesmotu, jaunatklātu gan pašmāju, gan ārzemju mūziku. Kā mazais festivāls, ar robežu nojaukšanu – žanru dažādība, kas vienā vakarā spēj variēt no rokmūzikas līdz vai pat aiz, ārpus tās robežām. Notikums, kurā centrā ir mūzika, mūziķis un savstarpējā mijiedarbība. Pasākumā uzstāsies NYOS, Velns Viņu Zin un Bēdu Brāļi.

Dzirdot vārdus ‘’Velns Viņu Zin” ir skaidrs, ka post-metāla grupas vārds ir izskanējis publiskajā telpā nevienu reizi vien, bet kas ir cilvēki aiz šī nosaukuma?

VVZ: Didzis, Kristaps un Normunds ir Velns Viņu Zin kodols kopš 2016. gada rudens. Maz zināms fakts, ka mūs kopā saveda sākotnēji ceturtais "Velns" - Gatis Krievāns, kurš uzreiz pēc grupas izveidošanas izdomāja no tās aiziet un tagad visbiežāk ir sastopams mūsu (un citos) koncertos pie skaņu pults. Tāpat uz vairākiem koncertiem esam aicinājuši draugus - Artūru Čukuru, Kristiānu Kārkliņu un Oskaru Jansonu. Visi trīs ir arī bijuši līdzdalībnieki otrā albuma ierakstā.

Atskatoties uz Jūsu sasniegumiem, ko Jums pašiem nozīmē 2019.gada Zelta mikrofona balvas iegūšana "Roka vai metāla mūzikas albuma" nominācijā?

K: Balva pavisam noteikti nāca kā pārsteigums. Nākamajā dienā pēc ZM ceremonijas klausījumu skaits straumēšanas vietnēs strauji uzleca gaisā - visi gribēja noskaidrot, kas tas ir - "Velns Viņu Zin".
D: Negribu samelot, bet man šķiet, ka uzreiz nākamajā gadā pirmo reizi ZM vēsturē Metāls izcīnīja savu atsevišķu kategoriju, jo iesniegto ierakstu skaits bija tik liels.
Ļoti iespējams, ka tā ir sakritība, bet varbūt tomēr tas dažus mūziķus iedvesmoja iesniegt savus ierakstus. Kaut vai tikai tāpēc, lai pierādītu, ka viņi arī var tā kā Velns un nekas dižs tur nav sasniegts.
Tā doma, ka ar savu darbību vari uzkult sastāvējušos ūdeni (kaut vai alternative.lv komentāru sadaļā) silda sirdi. Īpaši tāpēc, ka mēs cenšamies būt neuzbāzīgi.

Jūsu mūzika tiek raksturota kā smaga, instrumentāla un atmosfēriska. Vai, veidojot instrumentālās kompozīcijas, bāzējaties uz šiem atslēgas vārdiem, vai arī šis kompozīcijas atnāk pie Jums tādās noskaņās?

D: Manuprāt, tā ir tikai mūsu izpratne par instrumentālās mūzikas specifiku - ja nelietojam vārdus, lai iedotu tēmas, tad lietojam skaņas, melodijas vai kompozīcijas paņēmienus, kā nodot sajūtu, ko vēlamies. Līdzīgi kā vizuālajā mākslā, varam runāt par triepienu, līniju, ekspresiju, ritmu, kopējo kompozīciju utt.

Kurš no grupas aizvadītajiem koncertiem ir atstājis spilgtākās atmiņas?

N: Tallin Music Week pavisam noteikti bija viena no spilgtākajām pieredzēm. Labā atmiņā ir visi koncerti Noasā, Krogā Aptieka un KKC, tur vienmēr skatītājos var redzēt daudz draugus.
K: Lieliska pieredze bija arī brauciens uz Kauņas klubu "Lemmy" kopā ar Oghre.

Ko Jūs klausieties ikdienā un no kā iedvesmojaties savai mūzikai?

VVZ: Katram tā iedvesmas palete ir ļoti dažāda. Sociāli distancējoties pirmajā kovidvilnī katrs uztaisījām savu playlisti - tās atrodamas Velns Viņu Zin Spotify lapā.

Kas ir trīs galvenās lietas Jums katram, kas ir neatņemama radošā procesa sastāvdaļa?

D: Improvizācija, repetīcija un skaļums.
N: Sēdēt vienam telpā un funktierēt.

Kādus pasākumus Jūs paši apmeklējat kā apmeklētāji (koncerti, izrādes, kino, performances, izstādes, u.c.)

K: Ar nepacietību gaidu Emma Ruth Rundle Anglikāņu baznīcā.
Šogad sanācis redzēt Nick Cave & The Bad Seeds, Black Midi. Spilgtā atmiņā palicis Michael Gira pirms dažiem gadiem Skaņu Mežā.
N: Esmu vienīgais, kurš apmeklē blackmetal koncertus.
D: Cenšos nelaist garām Ādmiņu koncertus, Noass koncertu programma ir vienmēr baudāma un vienkārši jāseko līdzi kas nu pie mums atbrauc. Pagājušā gada TMW laikā redzētie A Place to Bury Strangers atstāja lielu iespaidu.

Kopā jau spēlējat kopš 2016.gada, vairāk kā piecus gadus esat dalījušies ar savu daiļradi, bet koncertējat retāk un retāk. Klīst baumas par grupas pajukšanu un to, ka tuvojas pēdējie koncerti. Kā tad īsti ir ar šīm baumām?

K: Nav dūmu bez uguns. Pie jaunas mūzikas šobrīd nestrādājam, mēģinājumus netaisām, līdz ar to šogad pat īsti koncertēt nebijām plānojuši. Tomēr koncertu piedāvājumi nāca un palika neveikli atteikt. Tā nu sanāca, ka šogad ir bijis vairāk koncertu nekā mēģinājumu.
D: Pagrīdes grupas neizjūk, tikai paliek neaktīvas. Šobrīd esam nolēmuši jaunradi nopauzēt līdz brīdim, kad tas dabiski atkal skanēs pareizi.

Kādas Jūsuprāt šobrīd ir lielākās alternatīvās mūzikas tendences Latvijā?

VVZ: Ļoti liels prieks ir par jauno panku skatuvi. Sajūta, ka tur viss notiek pa īstam.
Un ne tikai grupas un koncerti, bet arī ieraksti rodas, kas ir ļoti patīkami.

Vai Jūs uzskatāt, ka Latvijas sabiedrība ir aktīvāk jāizglīto par mūzikas tendencēm, īpaši ar alternatīvajiem žanriem?

VVZ: Par tendencēm būtu jāizglīto. Vienlaikus jāsaprot, ka alternatīvā mūzika ir tas, pie kā cilvēki nonāk, jo paši meklē kaut ko atšķirīgu no tā, ko var dzirdēt pamatstraumē. Varbūt, ja Latvijas alternatīvās kultūras pasaule būs mazāk noslēgta sevī, tā spēs pulcēt ap sevi arī plašāku publiku.

Radio Naba klausieties?

VVZ: Protams, klausāmies. Novērtējam Nabas ieguldījumu Latvijas neatkarīgās mūzikas attīstībā.

Vagonu Zāle un Ielāps #1 būs krāšņi? Nyos vai Bēdu Brāļi?

VVZ: Velns viņu zin, nu tur jāskatās. Gatis gan jau ir apsolījis, ka būs skaļi.

Dalīties

Saistītais saturs

Ielāps #1. Intervija ar Bēdu Brāļiem
14.10.2022.

Ielāps #1. Intervija ar Bēdu Brāļiem