Puve#1 un Puve#2 vāki.
Tagad ir jauns zīns ar nosaukumu ‘Puve’, ko izdod Rīgas, arī Ikšķiles, Kuldīgas, Valgas, Tartu, Helsinku u.c. tuvējā pankscēnās labi zināmais mūziķis un koncertu-festivālu rīkotājs, nu jau arī zinisters, Deivs ‘Turbo Hobo’ Reivens jeb Dāvis Kristers Avotiņš. Pirmais numurs iznāca 2022.g. martā, otrais – decembrī, bet tagad topot trešais.
“Neliels intro tam, ko tu turi savās rokās.
Ir parādījušās daudz jaunas letiņu panku blices. Un, līdz ar to, daudz jaunas sejas scēnā. Es esmu tas džeks, kurš organizē dažus no panku končiem. Punx Picnic Ķīpsalā un Humanicide Kuldīgā, piemēram. Daru to gandrīz 10 gadus un esmu sapazinies ar cilvēkiem. Dažiem tagad ir sievas un bērni, daži ārzemēs, citi uzmetuši visam mīksto un vada kaut kādu viagras tirgu internetā. Lai nu kā, es aprunājos ar dažiem no viņiem par to, ko viņi atceras, un kur visa tā panku filozofija ir viņus aizvedusi.
Pirmās intervijas ir sarakstītas turpmākajās lapaspusēs šajā panku zīnā. Vispār zīni sen nav bijuši. Tagad viss ir internetā. Tehnoloģijas novāks cilvēci, tas ir pipec!” ('Priekšāda', 1.lpp. Puve#1)
“Puve” vizuālais dizains izskatās pēc klasiska cut&paste stila punkzīna (un te es domāju nevis datora funkcijas, bet gan īstu griešanu ar šķērēm un līmēšanu ar līmi). Vai Dāvis tiešām izmantojis šos materiālus, vai arī maketējis datorā, nezinu. Biju viņam jautājis, vai esi redzējis (un turējis rokās) veco laiku zīnus? Nē. Varbūt tas ir iemesls, kāpēc “Puves” materiālais iemiesojums ir salīdzinoši dīvains šāda satura izdevumam. Tas ir drukāts tipogrāfijā uz gandrīz vai glancēta papīra un sašūts (salīmēts) kā klasiska paperback grāmatiņa. Tā vizuāli-taktīlā disonance, turot rokās šo zīnu, pēc laika aiziet otrajā plānā, bet paliek jautājums par izdošanas izmaksām. Pagrīdes mūzikas zīnu ražošanas klasiskā ideoloģija bija balstīta pieņēmumā, ka mērķauditorija ir nabadzīgi jaunieši un galvenais ir saturs, un tāpēc ražošana jāorganizē maksimāli lēta. Lētākais papīrs, melnbalta druka, ideāli, ja var pavairot ar kseroksu mammas darbā bez maksas, sašūt (sakniedēt, salīmēt, sagraizīt), protams, katrs izdevējs pats spēj. Laikam Dāvim nav bijis šādas pieredzes, vai arī vieglāk licies max daudz uzdevumus autsorcēt, lai cik tas maksā. Rezultāts ir gala cena (10 vai 15 eu), kas jauniešiem nav īsti draudzīga.
“Uz īsu brīdi latviešiem bija savs Henrijs Rollins, savs Bad Brains un savs viedoklis.
Melodisko un dziedošo panku, kas paratizēja Depo un Nabaklab skatuvi, nomainīja jaunas, ātras un dusmīgas blices, kas pazuda tik pat ātri kā parādījās.
Bija pirmie rokfestivāla "Klang!" gadi. Nepilngadīgie, uzbudinātie panki viens otru atpazina pēc Konservēto Stringu back-patchiem, Batra lēnā garā pārņēma Defectives vietu, un Zaķis sāka aizmirst Bikes Against The Machines lirikas. Gateris spēlēja savā labākajā sastāvā, Tanku Dūre draudēja atgriezties un šmigu bez dokumentiem, varēja nopirkt zem dzelzceļa tilta uz Gogoļa ielas.” (3.lpp. Puve#1)
Pirmajā numurā (tas tika izdots arī angļu valodas versijā!) pamatā ir īsas intervijas ar mūziķiem, kā jauniem, tā veterāniem, kā vietējiem, tā ārzemju (tās – angliski): ar Stepu (ex-STD), Stasu (ALIEN | STATE, MOFX, Beyond The Borders, Neprodukts, Bikes Against the Machine, Passive Voice, Rīcības Brīvība u.c.), Rush Decision (UK), Zaķi, Džulianu (Les Attitudes Spectrales) u.c. Ir arī lakoniski apraksti par vietējām grupām (Nekad, DJ Krankenwagen, Rīta Stienis) un ‘Koncertu gids’ Latvijā, kurā minētas galvenās vietas Rīgā un Latvijā, kur notiek šādas mūzikas koncerti un festi. ⅓ zīna vēltīts festa “Punx Picnic Riga 2021” apskatam, kurā Dāvis īsi un pārsvarā ironiski atskatās uz vairumu Fukušimā spēlējošo grupu. Faktiski to var uzskatīt par centrālo rakstu.
[atkāpe par vecajiem laikiem]
Veco laiku zīnos bez intervijām parasti bija arī ierakstu un koncertu recenzijas vai apskati, gaidāmo pasākumu reklāmas, fragmenti no lasītāju vēstulēm, komiksi, vēsturiski ekskursi u.c. Noteikti arī tas viss Dāvim ir padomā, un varbūt tieši jaunajā zīnā ‘Grūst’, ko viņš iecerējis daudz plānāku un kolaboratīvāk veidotu.
Agrāk zīni faktiski bija vienīgais pagrīdes publiskais medijs un komunikācijas kanāls, ja noliekam malā flajerus, plakātus, grafiti vai komunikāciju koncertos, uz ielas vai pa telefonu. Īstenībā jau tagad it kā nav nekādas nepieciešamības pēc zīniem. 20 gadus šīs pagrīdes komunikācijas funkcijas ir veicis internets.
Vai tiešām veicis? Latvijas zīnu noriets un beigas bija platjoslas interneta ienākšanas laiks mūsu mājsaimniecībās (broadband, kad vēl ne par kādiem G neviens nesapņoja, kad vienas mp3 dziesmas pārsūtīšana e-pastā bija sasniegums, kas ne vienmēr izdevās). 2000-šo sākumā internets masveidīgi bija ienācis mūsu (vismaz pilsētnieku) mājokļos. Ģimenēs bija datori, studentiem bija savi mājas datori, un internets vairs nebija tikai maksas pakalpojums interneta salonos vai bezmaksas augstskolu datorklasēs. Jaunieši ātri iemācījās taisīt mājas lapas un setapot diskusiju forumus, parādījās blogi un tematiskas mājas lapas ar forumu funkcionalitātēm. Latvijas alternatīvā scēna intensīvi un masveidīgi darbojās iekš alternative.lv, hc.lv un punk.lv.
Pēc būtības tā bija zīnu virtuālā reinkarnācija virtuālā vidē. Tikai advancētākā veidā: ar mūziku, video, daudz krāsainiem attēliem, online diskusijām. Tad ap 2006.gadu uznāca MySpace vilnis, kas bija viens no pirmajiem globāli populārajiem sociālajiem tīkliem (2005.-2009.g. – lielākais pasaulē!), piedevām dizainēts domājot par mūziķiem un mūzikas faniem. Latvijā bija megapopulārie draugiem.lv ar strauji augošo mūzikas sadaļu (ja tu gribi zināt vai atcerēties, kas notika Latvijas pagrīdes mūzikā ~2004.-2012.gadiem, tad tas ir lielākais mūzikas un info resurss par šo periodu). Pēc tam parādās YouTube, Facebook, nedaudz vēlāk Instagram u.c. alternative.lv, hc.lv un punk.lv lēnām, bet nenovēršami mirst, jo nekādi nespēj konkurēt ar jauno globālo sociālo tīklu piedāvājumu.
Kas notiek ar saturu, kas savulaik veidoja zīnus, blogus, mūzikas mājas lapas? Reklāmas un koncertafišas, protams, paliek (kā Facebook events vai īsas presrelīzes grupu akauntos), bet intervijas vai analītiski raksti faktiski pazūd. Protams, ir atsevišķu margināļu individuāli veidoti blogi, kaut kas notiek YouTubā, radio NABA ir vairāki raidījumi (un pēdējos gados viss tiek arhivēts un publicēts online), bet kopumā ir sajūta, ka tas ir gandrīz neeksistējošs žanrs. Kaut kāds pagrīdes scēnu segments pazūd. Piedevām pazudis arī daudz kas no tā, kas bija saražots blogos un mājas lapās tajā ~2004.-2012.gadu periodā. Ja archive.org to savulaik nebija kārtīgi ieskrāpējis un noarhivējis, tad tas saturs ir zudis (vienīgi var cerēt, ka kaut kas glabājas to veidotāju vai kādu frīku savulaik sarakstītos cdr-os vai e-pastos).
Var droši apgalvot, ka internets nespēja pārņemt visas zīnu funkcijas un šī medija formā ražotos satura veidus. Tāpēc Latvijas pagrīdes roka pēdējo pāris desmitgažu vēsturē būs (jau ir) daudzi balti plankumi, kurus aizpildīt jeb restaurēt nebūs tik viegli.
[atpakaļ pie ‘Puves’]
Rīgas jaunajā scēnā šī apziņa pēc vajadzības dokumentēt un saglabāt norises ne tikai parādās, bet arī iemiesojas. Fotogrāfijas pagaidām ir materializējušās divās taustāmās Tīnas Ērenpreisas grāmatās (2), bet scēnas vēsture, kaut vai fragmentāri, ir ierakstīta Dāvja “Puvēs”, īpaši otrajā: “*ujzin, vai tie zīni kādam ir vajadzīgi, bet kaut kas ir jādara, jānodod nepierakstītā vēsture nākamajiem, kas cels scēnu augšā. Galvenais, nesāc pankā repot.” (‘Par autoru’, 131.lpp., Puve#2). Cerams, ka Tīnas un Dāvja izdevumi nokļūs Latvijas Nacionālās bibliotēkas plauktos, lai varētu puslīdz droši cerēt uz šo artefaktu saglabāšanos uz laiku laikiem, kā arī faktiski būtu pieejami jebkuram.
“PUVE #2” ir konceptuāls izdevums, kas atspoguļo Dāvja darbību mūzikā 10 gadu garumā. Sākot ar pirmajiem viņa rīkotajiem koncertiem 2013.g., beidzot jau ar 2023.g. sākumā gaidāmo pasākumu reklamēšanu. Tomēr tas nav gluži tikai personīgs memuāru zīns. Dāvis šajā laikā bija kļuvis par aktīvāko pagrīdes mūzikas koncertu un festivālu rīkotāju. Kaut vai tikai viņa organizētie “pankpikniki” Fukušima’s teritorijā Ķīpsalā no 2019.-2022.gadam. Dāvis raksta, ka pēdējie divi ir lielākie punk festivāli Baltijas valstīs, un droši vien tā ir tiesa. “Panku Pikniks ir stūrakmens jaunajai scēnai. Es ceru, ka to kāds turpinās.” (117.lpp., Puve#2)
“2013.gads. Diskultur sākās, kad mani 15 vecumā neielaida Sida dienā. Tas bija pizģets! Toreiz vispār nekur nelaida nepilngadīgos pankus. Vienīgie, kas pievēra acis, bija Klang! festivāls un Rotten Smile konči Ādmiņu ielā. Bet tie notika reti, tāpēc nācās sākt rīkot pašam.” (‘10 GADI DISKULTŪRAS’, 1.lpp., Puve#2)
“Line-up/s arī kā tāds neeksisteja. Spēlēja, kas bija atnākuši.
Bērniem paģiras neeksistē, tāpēc pamosties un aizlaisties no rīta bija elementāri.” (2.lpp., Puve#2)
Kā mēs jau zinām arī no citām intervijām, tas viss sākās ar to, ka Dāvi kā nepilngadīgo neielaida Sida dienā Depo. Viņš apvainojās un sāka rīkot koncertus pats. Laikam ejot, pieredze un skili krājās, un Dāvis jau rīko arī tādus koncertus, kurus var dēvēt par ‘festivāliem’. Paralēli Dāvis spēlē pankroku, dibina grupas un iesaistās jau nodibinātās. Pirmā viņa nopietnā grupa esot bijusi Oytö (2015-17) (3), pēc tam – Woodoom (2018-21) (4), un tad arī Смерть (2021-22) (5). Vēl ir (ir bijušas) cubA (6), Raimonds Vējonis, Rūgts (7), Plūsma (8), Pidari (9) u.c. Dāvja muzikālais (vai stila?) ideāls ir crust, bet mīļākās grupas, iespējams, ir Motorhead un Rūsa.
Kā koncertu un festivālu rīkotājs, kā citu grupu koncertu bukotājs Dāvis laika gaitā pieņem nosaukumu Diskultur (https://www.instagram.com/diskulturbooking/). Facebook lapā @diskultur ir 2020.gada rudenī ir nosauktas 170 grupas un ārtisti, ar kurām Dāvis ir strādājis. Jā, dokumentēšana un arhivēšana! Kad pirmo reizi par Dāvi uzzināju un iepazinos ar viņu subkultūrām veltītā diskusijā Lastādijā 2021.g. vasarā (10), viņš bez liekas kautrības teica, ka viņš ir apmēram tas pats, kas Dambis, t.i. – dara to pašu. Ar ierakstu izdošanu viņš pagaidām daudz mazāk nodarbojies nekā Dambis, bet visumā nevar nepiekrist.
Skatoties uz zīnā ievietotajiem Dāvja organizēto koncertu un festivālu plakātiem, redzams, ka to rīkošanā bija iesaistīti vēl citi. Piemēram, persona ar segvārdu Žurka Pagrīdē aka Laura. Droši vien scenisteri labi zina gan Žurku, gan citus aktīvistus, bet no “Puves” var rasties iespaids, ka Dāvis to visu ir darījis gandrīz vai vienītī. Toties beigu sadaļā “Kas attēlots bildēs” uz 13 lapaspusēm (!) ir diezgan skrupulozi apraksti, ietverot fotogrāfijās redzamo cilvēku vārdus un uzvārdus. Gan jau Žurka ir to vidū, vienkārši cītīgāk jāpalasa.
Skatoties uz lapaspušu apjomu, kas veltīts katram no 10 gadiem, vismazāk intensīvie ir pirmie četri, īpaši 2014. un 2015. (tiem kopā veltītas tikai sešas lapas), arī 2018. (8) un 2021. (6). Viens no lapaspusēm dāsnākajiem ir 2019.gads (30), kad dzimst tas fenomens, ko mēs mūsdienās saucam par ‘Rīgas jauno scēnu’, tad koncertos debitē vēlākie scēnas līderi Pauls Raimonds un Nikotīņi. “Tas bija foršs bezmaksas koncerts ar lielu publiku. Vienīgi bāra ienākumi nekādi – visi mazgadīgi.” (par maķedonieši d-beat grupas Disease koncertu kaut kādā Vecrīgas biljarda bārā, kuru atbalstīja Pauls Raimonds, 2019.gada pavasaris, 53.lpp., Puve#2)
Otrs lapaspusēm dāsnākais ir 2022.gads (20), neskatoties uz to, ka Dāvis kādu pusgadu nemaz nebija Latvijā, jo agrā un aukstā pavasarī, uzrīkojis daudzdienu ‘pankpikniku’, devās mēnešiem garā veloceļojumā uz Ziemeļpolu (par to te nekas nav rakstīts). Par piecu (!) dienu ‘Punx Picnic Riga 2022’ Dāvis raksta, ka tas bija pēdējais Fukushimā, jo vietas izīrētājs ir nedaudz dīvains džeks, un tas arī viens no iemesliem, kāpēc “nevarēju samaksāst nevienai vietāji grupai” (105.lpp., Puve#2). Tas, savukārt, man liekas nedaudz dīvaini. Ja biļete maksāja kādus 30 eu (uz vienu dienu – 10 eu), un skaņas aparatūra nelikās diezko glauna, par citām infrastruktūras ekstrām arī īpaši neatceros, tad jāpieņem, ka peļņa aizgāja ārzemju grupām. No vienas puses tas var šķist dīvaini, maksāt ārzemju grupām, kuras te neviens (gandrīz) nezina un negaida, un publika nāk uz ‘savējām’ (vietējām) grupām; no otras puses, protams, tā ir starptautiskās scēnas veidošana un kaut kāda solidaritāte ar citu valstu punxiem. Gaidu, kad arī citas Latvijas scēnas grupas (kurās nespēlē Dāvis), sāks tūrēt pa ārvalstīm.
Īpašs stāsts ir par vienu no retajiem ieskvotošanas gadījumiem Latvijā (īstenībā es nezinu citus!). Tur minēti tādi vārdi, kas vēlāk jau sastopami uz daudz lielākām skatuvēm, piemēram, dzejnieki un mūziķi Aleksandrs Barons, Guntis Kursišs, Kirils Ēcis, Rihards Paegle, dzejniece, dramaturģe un aktrise Marija Luīze Meļķe u.c. Pārējos stāstus un leģendas lasiet paši!
“Gadu vēlāk, pēc kora mēģinājuma, biju aizgājis pačurāt un krūmos atradu aizaugušu garāžu. Uzlikām savu atslēgu un ieskvotojām. Nosaucām par "10. Bunkuru".
Es nezinu kāda vella pēc mēs sākām tur taisīt dzejas pasākumus, bet garāža apauga ar savu komūnu. Ieejas maksa bija 1 svece, jo ne elektrība, ne gaisma tur neeksistēja. Pīpējām iekšā, aiz slēgtām durvīm. Tā bija tīra, vienota komūna, kas viens otru atbalstīja, un palīdzēja augt.
Skaisti apzināties, ka "jaunie dzejnieki" aizsākušies uz pūstošiem dīvāniem brūkošā betona kastē.” (‘2014. un 2015.gads’, 8.-9.lpp., Puve#2)
Kopsavelkot un atkārtojot: ‘Puvju’ parādīšanās ir liels notikums Latvijas pagrīdes mūzikā. Ne tikai tāpēc, ka zīni nav bijuši divdesmit gadus, un tāpēc jo mazāka mūzikas vēsture ir tikusi dokumentēta, bet arī tāpēc, ka Dāvis raksta labi un piedevām īsi, un tā ir reta kombinācija. Tiesa, lakonisms nozīmē vēl subjektīvāku faktu atlasi un notikumu pārstāstus. Tomēr kopumā tie ir ļoti labi ievadi un izklāsti, te veidotās leģendas turpmāk kalpos gan iedvesmai, gan kā vēsturisks dokuments.
(1) Daugavietis, Jānis. (2023). Latvijas mūzikas samizdata / zīnu datu bāze (v1) [Datu kopa]. Zenodo. https://doi.org/10.5281/zenodo.7643620
(2) Daugavietis, Jānis (2023.01.13.). Tīnas Ērenpreisas (ne)modes. FK. https://fotokvartals.lv/2023/01/13/tinas-erenpreisas-nemodes/
(3) https://diskulturrecords.bandcamp.com/album/oyt-is-dead
(4) https://smert.bandcamp.com/album/live-slow-die-homeless
(5) https://smert.bandcamp.com/album/live-in-punx-picnic-riga-2021
(6) https://www.draugiem.lv/grupacuba/
(7) https://www.facebook.com/R%C5%ABgts-100346805577907/
(8) https://www.facebook.com/team.plusma
 un ‘Rio Raio’ (Kuldīga, aktīvisms + mūzika). (1)){kind=link}