Albuma ‘Nāve zinātnes vārdā’ noformējums.
Grupas logo izceļas citu scēnas grupu vidū, bet droši vien tā nebūs, kad viņi nokļūs metālistu koncertos un festos, kas jau sāk notikt. Vismaz pāris Trencheard čaļi ir zināmi kā aktīvi augstāk minētās (ap punk un DIY centrētās) scēnas dalībnieki un pat kvēli MaXXXima fani, bet grupas līderis (?) Pēteris spēlē arī grupā Nagla, kas ir daudz brīvākā, trakāka un nestrukturētāka par Trencheardu. Būs interesanti vērot, kurā scēnā Trencheard nostabilizēsies. Tas pats Grindmaster Dead sāka ar DIY underground scēnu, spēlējot kopā ar punk un indie grupām, nevis metāla, bet tas nebija ilgi. Metāliņam tomēr vienmēr ir lielāka auditorija.
“Pirmo reizi redzēju Trencheard. Bija jau labi, tikai aparāts pārāk švaks trashmetālam. Vispār jau žēl, ka gandrīz nekad nenākas dzirdēt scēnas grupas ar labu skaņu.”
(no J.D. lauka darba dienasgrāmatas par pasākumu “Finland Noise Attack” - Trencheard, Praise (FI), Izslēdzējs, Warfare Noise (FI); Ādmiņu 4, 4.st. [2024.02.29.])
Trencheard ir teikuši: “Grupas dziesmu teksti ir fantāzija par karu, vardarbību un citiem tematiem.” Četrām ep dziesmām ir divi autori ar nedaudz atšķirīgu pieeju. Divus angliskos sarakstījis bundzinieks Aleksis, un tie ir klasiski metālista teksti, kuros meklēts kaut kas briesmīgs un pat perverss. Pagaidām tie ir tikai stāsti no pasaules kara noziegumu vēstures: “Atrocities of the Rising Sun” par japāņu neģēlībām Mandžūrijā pirms kādiem 120 (?) gadiem, kamēr “Welcome to My Lai” mani izglītoja par ASV armijas viena varas darba epizodi Vjetnamā. Varbūt arī ep vāka zīmējums attiecas uz kādu no šiem keisiem, ilustrējot to, ka šajos lauka darbos armijām līdzi devās arī zinātnieki. Lai gan nedaudz dīvaini, jo man liktos, ka arī pirms 100 gadiem zinātniekiem bija diezgan skaidra bilde par cilvēka anatomiju (varbūt attēlots students pie sava kursa darba?).
Dziedātāja un basista Pētera teksti no vienas puses mums ir daudz tuvāki, no otras, arī tur diezgan daudz fiction & fantasy. Tā ir futūristiskā ekokritika dziesmā “Piesārņotā paradīze”, kura noslēdzas ar bagātinātu Veidenbauma pantiņu: “Es domāju ka pasaulei nav prātīgs it nekas / Un mūsu dzīves nozīme ir tīras muļķības / Mūsu mājas tagad ir tikai atliekas / Mūsu pēctečiem būs pilnīgi nekas”; un tā ir lokālā sockritika dziesmā “Liepājas malkas deficīts / ielu zīdītāji”. Gan jau bijušajā Latvijas roka galvaspilsētā nav tik traki, kā Pēteris bļauj (teksts – grupas bandcamp lapā un te zemāk), kaut gan, varbūt tieši tie ir tie iemesli, kāpēc agrāk vai vēlāk viss Liepājas roks aizemigrē uz Rīgu (ASV tam nav tik labi veicies)**. Tā kā šī dziesma sākumā ir lēna, kamēr Pēteris tiek līdz trešajam vārdam, pat apzinoties, ka tā tas laikam tomēr nav, nevar nedomāt par to kā par atsauci uz Grupas Jānis skaisto “Āgenskalna maukas”. Gan jau tad tā nav arī slēpta atsauce uz vienu no Top3 Rīgas hipsteru apkaimēm, kas par iedzīvotāju emigrāciju laikam nesūdzas, un kas mums ir devusi vienu-otru jauku scēnas grupu. Lai arī dziesmas drīzāk ir vizionāras, ne reālistiskas (neticu, ka Pēteris dzer odekolonu, ja nu vienīgi snobismā vēloties būt super cool), tās noteikti ir trauksmainas un īstas norūpētības pilnas. Šajā attieksmē Trencheard nav vientuļi, domāju, tā ir viena no scēnas daiļradē dominējošajām izjūtām.
Liepājas malkas deficīts
Kādēļ mums jādzīvo aukstumā
Liepājas malkas deficīts
Kādēļ mums jādzīvo aukstumā
Mostos no rīta mīzeļu peļķē
Modina mani policists
Krāvu tam pa zobiem
Dienu no dienām dzīvojam mēs ellē
Tādēļ mums jaizbauda mūsu mīļais odītis
Policisti galvā pisti
Strādniekkārtas vampīri
Ubagot man nepatīk
Bet ko varu darīt
Dienu no dienām dzīvojam mēs ellē
Tādēļ mums jaizbauda mūsu mīļais odītis
Visi šie sūdi nāk no deficīta
Mostos no rīta mīzeļu peļķē
Modina mani policists
Krāvu tam pa zobiem
Dienu no dienām dzīvojam mēs ellē
Tādēļ mums jaizbauda mūsu mīļais odītis
(dziesma “Liepājas malkas deficīts / ielu zīdītāji”)
Trencheard puiši tomēr ir knapi pilngadīgi, tāpēc viegli saprotams gan viņu satraukums par nākotnes perspektīvām, gan maxxximālisms, gan, protams, bērnišķīgie teksti. Tāpat arī viņu nenostabilizējies stils (spēlētprasmi nekomentēšu, bet liekas, viņu metāls pat ātrākajās epizodēs kopā turas diezgan labi). Visbiežāk koncertplakātos zem Trencheard ir minēts kaut kādi ‘blackened’ metāli, bet ne tikai. Redzēti arī tādi termini un savienojumi kā crust punk, death metal, thrash, black metal, speed, fresh crust thrash u.c. Tas arī dzirdams viņu debijas ierakstā, sākot ar 40+gadīgiem Metallicas citātiem, beidzot ar nedaudz jaunākām bleka un deatha vēsmām. Un varbūt labi, ka ieraksts nav veikts pro studijā (lai gan tas noteikti nav slikts!), jo tad vēl precīzāk mūsu atmiņā ataustu visādi daudzreiz dzirdēti metāla standarti.
Kopumā ep noteikti vērtējams kā labs sākums, un būs interesanti vērot, kādos virzienos (vai virzienā) Trencheard dosies (arī domājot par pilsētām un apkaimēm). No savas puses aicinu viņiem dot savu (fana un mūzikas melomāna) siltumu bandcamp ziedojumu vai vismaz biezu mošpitu veidā, lai kaut nedaudz uzlabojas mūziķu garastāvoklis, dzīvojot tajā vēju caurpūstajā aukstumā. Bet grupai noteikti vēlu nesaraut saites ar punk scēnu. Kanonisku metālu grupu jau tā pietiek.
trencheard.bandcamp.com/album/n-ve-zin-tnes-v-rd
instagram.com/trencheard
facebook.com/trencheard
* Dažas dienas vēlāk puse no grupas tiek intervēta (un slavināta) Metālkāstā.lv, kur noskaidrojas dažas detaļas, arī par pirmo koncertu: “Latvijas metāla jaunās relīzes - 2024. gada 1. ceturksnis METĀLKĀSTS LV Podkāsts #160”, 2024.04.25. (no 75 min.).
** Izrādās, dziesmas iedvesmas avots esot vēsturisks gadījums pirms 100+ gadiem.
, piedevām spēlē diezgan klasisku metālu. Cik tas ir klasisks, lai zinātāji strīdas, bet man liekas, ka tad, kad es savos padsmitnieka gados vēl intensīvi fanoju par metālu, liela daļa no tās skaņas jau bija. Tas bija teju kādus jau 40 gadus atpakaļ.){kind=link}