Ja bērni uz smilšu spēli nereti tiek vesti, lai pārdzīvotu kādu nelaimi, ļautu atvērties vai tieši pretēji – iemācītu savaldību -, tad pieaugušie par mērķi nosaka vēlmi sevi izzināt, atrast atbildes, ko uzdod sev jau gadiem.
Vera Batņa norāda, ka terapija, kuras pamatā ir vēlēšanās strādāt ar dvēseles pārdzīvojumiem, izmantojot smiltis, cilvēkiem ļoti nepieciešama tieši šodien: „Cilvēku dvēseliskajām vajadzībām ir aizvien mazāk laika. Mēs darām visu, kas šķietami būtu jādara, nesaprotot, ka dvēseles procesiem nepieciešams laiks.”
Terapija, kurā it visam ir sava nozīme, piemērota dažādiem vecumiem, jo, kā norāda Vera Batņa, - pieaugušie, gluži tāpat kā bērni, nereti nespēj izprast savu jūtu patieso dziļumu: „Brīžos, kad runājam par īstām lietām, par patiesu dvēseles valodu, nav atšķirības – 6 vai 60 gadi.”
Lai gan daudzviet Latvijā pedagogi izglītības iestādēs ļauj bērniem darboties smiltīs, saucot tās par attīstošajām nodarbībām, smilšu spēli kā metodi praktizē speciālisti – psihoterapeiti un psihologi, uzsverot, ka, strādāšanai ar šo metodi terapeitiskos nolūkos, ir nepieciešamas speciālas zināšanas.
