Nupat viņi ir atkal atpakaļ. Krietns laiks pagājis pēc otrā albuma, gandrīz seši gadiņi.
Atpakaļ ar jaunu albumu ar tikpat saturīgu nosaukumu kā iepriekšējiem.
“Židrūns un tas, ko nevar nest” – ir viņu jaunākais veikums, jaunākais dēls un reizē, viens no šī gada latviešu mūzikas ražas foršajiem ierakstiem.
Izdots nupat oktobrī, vinila platē un digitāli.
Ja pirmo reizi dzirdat šo nosaukumu, tad grupa spēlē vismaz trīspadsmit gadus, dara to pārdomāti, kvalitatīvi un interesanti. Elementi no garāžroka, progresīvā roka, postpanka, indie un tas viss vēl papildinās ar domas lidojumu tekstos.
Gribētos uzteikt grupas mūziķus, kas spēj uztamborēt tos rifiņus, salauzīt pa vidu, lai beigās prātā paliek melodija, ko dungot, lauzot galvu, kurai grupai ir šis gabals.
Uzteikt vēlreiz arī par to, ka dziesmu struktūras, ritma maiņas vai vokāls neuzdzen vēlmi izslēgt. Jocīga maģija, klausīties līdz beigām, kā viņi plūstoši eksperimentē, kombinē, papildina.
Par muzikālo daļu – malacīši, par tekstuālo daļu – velns un elle, atkal. Pozitīvā nozīmē. Teksti, kuriem ir jēga, doma, ar nosacījumu, ka ja gribi saprast, tad nepietiks tikai izlasīt, būs jādomā līdzi pašam. Gandrīz nav pateikts priešā nekas. Vai zināt kas ir Guntars Godiņš?
Albums, kas jāklausās gan koncertos, gan mājās, gan jāliek spēlēt draugiem. Ne vienu vien reizi, jo šis noteikti būs viens no albumiem, kuru var un vajag atkal un atkal, kamēr nenodilst atskaņotāja adata vai pati plate.
Albuma pērles: “Tomiņš” , “Ka ir” , “Varat Cerēt” , “Kalna Daviņas” .
Kam pielīdzināt grupu “Židrūns”? Grūti pateikt. Paklausies! Ja manat viņus uz afišām, izmantojiet izdevību skatīt dzīvajā, jo nemaz tik bieži viņi nespēlē!
facebook.com/zidruns
zidruns.bandcamp.com
